Augusta Debesis

Nussss, man vajag visādas garšvielas, es parasti ar viņām ņemos barokālā parpilnībā un neprātā, visādi eksperimentēju un paļaujos gandrīz tikai uz intuīciju, nevis receptēm. Pie tam man patīk visādas citzemju eksotikas - gruzīnu, turku un indiešu pulverīši, kuriem nezinu nosaukumus un nespēju atšifrēt visas sastāvdaļas.
Dzīve man ir daudz garlaicīgāka un vienveidīgāka, neliegšos, ka tas mani nomāc.

(Reply)(Thread)

Sava veida sublimācija? :-)

(Reply)(Parent) (Thread)

Grūti pateikt. Man vispār ēšana un ēst taisīšana neliekas diez cik svarīgas nodarbes, tā drīzāk ir izprieca, apmēram tā, kā bērnam zīmēšana ar flomīšiem.
Bet neliegšos, ka reizēm sanāk Ļoti Labi, par ko es gluži bērnišķīgi priecājos un lepojos.

(Reply)(Parent) (Thread)

Ēdiena ir enerģijas veids. Kādu uzņemam, ar tādu dzīvojam.

/fui, cik gudri uzrakstīju. Bet es tā patiešām domāju.

(Reply)(Parent) (Thread)

Paga, tā nu nav nekāda metafora, bet bioloģisks fakts - hetrotrofi organismi pie enerģijas var tikt tikai ar ēšanu.:)
Ja Tu domāji noskaņojumu, ko ietekmē noteikti ēdieni vai to sastāvdaļas - tur jau arī nav nekādas ezotērikas, plika bioķīmija vien.

Bet, ja akcentētas ir prames, tad es uzskatu, ka mana intuitīvā garšvielu izjūta ir pamats diezgan labai (atļaujos spriest ne tikai pēc saviem, bet arī neieinteresētu kritiķu vērtējumiem)prasmei tās pielietot. Pat drosmīgākos eksperimentus ļaudis ir ēduši slavēdami.
Kas attiecas uz prasmi dzīvot interesanti - te nu javērtē no malas. Zinu, ka ir daudzas par manējo stipri vienmuļākas un mierīgākas dzīves, bet es savējo labprāt padarītu drusku piedzīvojumiem bagātāku.

(Reply)(Parent)