es gribu dzīvi krāsainu, bet man atkal ir tas, ka ja atrodu savu ideālo garšvielu kombināciju kādam ēdienam, iespītējos un pie tās vien turos, nemaz nemeklējot, vai tad nevar vēl ideālāk.
Un kā tas korelē ar tevu attieksmi pret dzīvi, vietām un cilvēkiem?
nu tā tas arī ir - ja es atrodu, manuprāt, ideālo kaut kā kombināciju cilvēkā, situācijā, mūzikā utt., tad tālāk nemeklēju citu. Bet uzsvars te ir uz ideālo, nevis uz pirmo, kas kaut kā jau patīk:)
Eee.. a kā Tu zini, ka tas ir ideālais? Ja 50 (147,2531, etc) citi nav pārbaudīti un par sūdīgākiem atzīti? :-)))
Pēc sajūtas, protams - ka es tanī brīdī nevaru iedomāties, ka var būt vēl labāk un ka pilnība varbūt ir meklējama citur. tb, pēc jau esošā lietu mēra tas notiek.
| |