Brīnos, ka vēl publiski nav izskanējis Nila Ušakova plāns uzcelt pašam savu pieminekli. Man nav ne mazāko šaubu par to, ka tāds plāns viņam ir. Viņš gribēja par to paziņot piketā, kurā bija sanākušas viņa pielūdzējas. Tas būtu lieliski. Fani sajūsmā blētu Orionā, uz Rātsnama balkona uznāktu Nils un teiktu: "Mīļie ridzīnieki, paldies Jums par ātbalstu. Esmu nolēmis celt sev pieminekli." Pūlis uzgavilētu, bet tas nenotika, jo Nils vienkārši aizmirsa, ka jāpasaka par pieminekli. Tas nozīmē, ka drīz tas notiks. Un viņš izsludinās konkursu. Tajā varēs piedalīties ikviens, kam būs laba ideja par to, kā būtu jāizskatās piemineklim. Arī es gribēju uzzīmēt savu metu, bet secināju, ka nemāku tādu uzzīmēt, tāpēc izklāstīšu savu ideju te cerībā, ka kāds to uzzīmēs.

Nils sēž Rīgas satiksmes autobusā, kas pilns ar laimīgiem, gudri smejošiem rīdziniekiem. Nils ir lielāks par citiem, lai var saprast, kurš ir kungs. Visi smaida. Viņam blakus sēž kāda pensionāre un viņi sarunājas. Tad, kad uzcels to pieminekli, tad 24 stundas diennaktī arī tiks atskaņots šo abu cilvēku dialogs.