kā teiktu mana terapeite, šis man bija nepieciešams, lai pašapliecinātos. dvēseliskas sarunas pārpasaulīgos trokšņos, visādas stulbības, un pat manas meitenes mani tagad nosoda, bet vai nav vienalga, pat mana māmiņa saka, ka tūlīt būs apokalipse, kāpēc gan es beidzot nevarētu sākt dzīvot bez maindfakiem un citiem fakapiem. es vispār tik ļoti gribu prom, ka neapdomīgi esmu gatava sačakarēt visu, ko pēdējā laikā biju sakārtojusi. labdien, mani sauc Agnese un man nav ne jausmas, ka ir pareizi jādzīvo.
no otras puses, (vismaz šobrīd) man ir no sirds vienalga. kopš es secināju, ka galvenais, ko citos vērtēju, ir viņu gudrība/intelekts, man ir kļuvis mazliet vieglāk neņemt vērā random cilvēku viedokli. jo diemžēl šie random cilvēki lielākoties nav tie, kurus es cienu viņu gudrības/intelekta dēļ, es esmu tieši tik sekla, kā man savulaik teica klasesbiedrs. nogurums. ne tik daudz no cilvēkiem kā no vietas kā tādas, man nepatīk spokpilsētas es.

People are crazy and times are strange
I'm locked in tight, I'm out of range
I used to care, but things have changed