ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2025-04-02 19:25:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Interesanti
kas tie tādi par kiborgiem?

//"cyborg politics is the struggle for language and the struggle against perfect communication, against the one code that translates all meaning perfectly, the central dogma of phallogocentrism"//

un kas ir phallogocentrisms?

Gōgle saka ka

//The privileging of the masculine (the phallus) in understanding meaning or social relations.//

//Kritiskajā teorijā un dekonstrukcijā falocentrisms ir neoloģisms, ko izdomājis Žaks Deridas, lai atsauktos uz vīrišķības privilēģiju nozīmes konstruēšanā.//

Bet pag, understanding of meaning, tas ir kaut kas tāds ko dod zinātniskā metode konkrētā noteiktā veidā. Puilnīgi vuienalga kādam dzimumam pieder pētnieki. Un sanāk ka kaut kas kas sevi sauc par ``kiborgiem`` vienkārši hvz kādēļ vēlas sarīkot haosu. Haoss - tas ir tad kad jēdzieniem ir izplūdušas/ vairākas nozīmes.

Vot ir piemēram Oma likums. Tas nozīmē U=I*R. Kas te mainās atkarībā no tā kāda dzimuma ir/ bija pētnieki kuri līdz šai sakarībai ir nonākuši?

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]black_robin
2025-04-02 20:57 (saite)
Aha, tā jau ir pilnīgi pareizi, ka nemainās, bet ir arī cita versija: ja visus cilvēkus kaut kādā mērā ietekmē vide, tad var arī nonākt pie secinājuma, ka pilnīgi visas zināšanas ir 'sociāli situētas', respektīvi, atkarīgas no tā, kas tu esi, kā tas ir postmodernisma/feminisma atzarā, kuru dēvē par 'skaptpunkta epistemoloģiju'. Šajā skatījumā marginalizētām grupām ir raksturīga epistēmiska privilēģija, kas izpaužas tajā, ka tām ir īpaša pieeja noteiktām patiesībām viņu apspiestības pieredzes dēļ un tad tālāk šī epistēmiskā provilēģija tiek pārcelta arī uz zinātniskajām patiesībām.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2025-04-02 21:05 (saite)
/ ja visus cilvēkus kaut kādā mērā ietekmē vide, tad var arī nonākt pie secinājuma, ka pilnīgi visas zināšanas ir 'sociāli situētas', respektīvi, atkarīgas no tā, kas tu esi/

To var apgāzt ļoti vienkārši. Ja tas tā būtu, tad mums nekas nestrādātu, jo jebkuru sarežģītu tehniku taisa daudzi cilvēki, ja viņiem nebūtu visiem vienādas zināšanas- katrs kaut ko darītu pa savam un rezultāts nebūtu atkārtojams.

Galu galā faktiski visa eksperimentālā zinātne ir par atkārtojamību.

Nu un ja tas ko mēs izpētam un konstruējam pareizi neatainotu esamību tad atkal - mēs neko nevarētu uzbūvēt, uzkonstruēt, sintezēt. Nekas nesanāktu jeb labākajā gadījumā katram sanāktu kaut kas savs.

Tas ir tas kā pēc maģijas adeptu domām strādā maģija - katram magam ir sava pieredze, unikāla un līdz ar to savs maģijas prasmju komplekss, nesaraujami saistīts ar paša maga personu, citiem neatkārtojams.

Bet nu khm kā zināms strādā nevis maģija bet zinātniskā metode. Līdz ar to minētā filozofija ir apgāzta eksperimentāli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2025-04-02 21:07 (saite)
Un šito te par vides ietekmēšanu fiziķiem un citiem STEM pirmajos kursos māca - tas ir par novērojumu un eksperimentu kļūdu rēķināšanu, datu apstrādi. Tas ka ietekmē ir labi zināms un sen jau ir rīki kā šo ietekmi atrēķināt nost.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2025-04-02 21:10 (saite)
//īpaša pieeja noteiktām patiesībām viņu apspiestības pieredzes dēļ //

Nu piemēram pēc WW2 gan PSRS gan ASV aviācijas un raķešu projektos strādāja sagūstītie vācu zinātnieki un inženieri. Interesanti viņiem bija citāda pieeja dzinējiem, degvielām , materiāliem - apspiestības pieredzes dēļ?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2025-04-03 08:08 (saite)
Parādi, lūdzu, kur Haraveja runā par sociāli situētām zināšanām? Tajā viņas slavenajā rakstā ir par situētām zināšanām, kā piemēru minot to, ka zināšanas ir atkarīgas no tehnoloģijām (ar mikroskopu ir pieeja tādai informācijai, kāda nav pieejama bez mikroskopa) un attiecīgi izpratnei par kiborgu = cilvēka un tehnoloģiju hibrīdu, kura zināšanu iespējas iezīmē tehnoloģiju iespējas un tehnoloģiju "redze", kas atšķiras no tā, kā cilvēks redz bioloģiski

Bet viņa ir daudz rakstījusi, tā ka neizslēdzu iespēju, ka runā arī par sociāli situētām zināšanām, tikai iedod avotu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2025-04-03 09:04 (saite)
Ja es pareizi sapratu tad cepiens ir drīzāk par to ka tiek mēģināts postulēt - fakti ir atkarīgi no subjekta spējas tos uztvert. Tb ar mikroskopu var redzēt mikropasauli bet nav tā ka nav mikroskopa - nav mikropasaules. Viņa tur ir arī ja nav mikroskopa/ pirms izgudrots mikroskops.

Līdz ar to realitātes fakti nav sociāli vai kā citādi konstruēti, viņi pastāv neatkarīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2025-04-03 14:11 (saite)
bet kuram tur, lūdzu, ir cepiens, Tev, kas nav lasījis Haraveju oriģinālā, vai black_robin, kas vai nu nav lasījusi, vai arī ir lasījusi kaut ko tādu, ko es neesmu lasījusi (un neliek avotu), vai arī kā? man izskatās, ka jūs tur uzbūvējāt kaut kādu salmu vīru, ko lepni arī sagāzāt un padomājāt "dura tā Haraveja"

(kurai var piesiet miljons bumbas, bet "tas, ko man nesanāk novērot, neeksistē" jau nu gan ne - situated knowledge kā reiz ir par to, ka "ja tu nevari no savas vietas/situācijas to saredzēt, tas pasaka kaut ko par to, kur tu esi, bet ne par to, ko tu neredzi" un "loģiski, ka mēs visi zināšanu ieguves brīdī esam katrs savā vietā/situācijā")

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2025-04-03 14:47 (saite)
/ "ja tu nevari no savas vietas/situācijas to saredzēt, tas pasaka kaut ko par to, kur tu esi, bet ne par to, ko tu neredzi" /

Drusku citādi/ sarežģītāk - ja mēs to neredzam, tad arī nezinam kur mēs atrodamies attiecībā pret to ko neredzam, neredzama lieta nevar būt markeris/ atskaites punkts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2025-04-03 15:01 (saite)
es taču neteicu "attiecībā pret to, ko neredzam", taisa te salmu vīrus, acīs skatīdamies! :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?