cits ([info]garamgajejs) rakstīja,
@ 2013-09-08 16:14:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:politics, power, syria

"international global red line"
Tas tāds mans personīgais iespaids, ar ko vēlos padalīties. Šobrīd, iespējams, izteiktāk nekā iepriekš, pateicoties ieilgušām, plaši atspoguļotām un neviennozīmīgām pārrunām, izkristalizējas aina, kā politiskus lēmumus par karadarbību, vai mieru, vai izlīgumu, vai jebko citu, pieņem indivīdi, kuriem demokrātiskas saistības ir statusa rekvizīts. Procesuālā demokrātija ar tās institucionālo lēmumu pieņemšanu un vēlētāju pārstāvniecību ir varas pozīciju instruments, kas lietojumā ģenerē neizbēgamas pretrunas. Un varas pozīcijas ieņem indivīdi. Sabiedriskās aptaujas ASV, Lielbritānijā, Vācijā u.c. liecina par iedzīvotāju balsojuma pārsvaru pret uzbrukumiem Sīrijai. Bet par spīti tam, bruņojušies ar "starptautiskās atbildības" un "sarkanās līnijas" retoriku, šo valstu demokrātiskie līderi, konkrētas personas, runā, kā tas ir ierasts, "valstu" valodā un veidolā, kas tiem piešķir leģitimitāti un vienlaicīgi ļauj pārkāpt viņu pārstāvēto sabiedrību nostājas un, šajā gadījumā, atsaukties uz transcendentāliem humānisma un vēsturiskiem globālās demokrātijas principiem.
ASV valsts sekretārs Dž. Kerijs: "It is clear that if we don't take action, the message to Hezbollah, Iran, Assad will be that nobody cares that you have broken this 100-year-old standard. We have repeated and I repeat every time I stand up and talk about it - there is no military solution. What we are seeking is to enforce the standard with respect to the use of chemical weapons. I do not know why those who say all options are on the table do not understand the fact that civilised countries 65 years ago... rejected in the charter of the United Nations [the] resort to force as an illegal practice."



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]thel
2013-09-09 16:19 (saite)
ja runā no teorētiska viedokļa, tad es neesmu pārliecināts, vai reprezentatīva demokrātija un paternālisms no vadoņu puses ir savstarpēji izslēdzoši lielumi. Pretējā gadījumā nevienā valstī nevarētu pieņemt šķietami nepopulārus lēmumus.

Attiecībā uz kariņu. ASV retorika ir ļoti skumja un žēl, ka par maz tiek atgādināts pašu amerikāņu pārkāpumi vjetnamā (mazāk kā pirms 65.g.) + kaut kā gribās, lai vēl vairāk tiktu atgādināta un uzsvērta melošana par ieročiem Irākā. Ar šo vajadzētu pietikt (pat neminot visus cilvēktiesību pārkāpumus, ko viņi ir pieļāvuši pēdējos gadis), lai ASV tagad nebrauktu morālā haigraundā un izmantotu iespēju paklusēt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2013-09-09 16:55 (saite)
Nav savstarpēji izslēdzoši, drīzāk neizbēgami saistīti un inherenti pretrunīgi. Monteskjē to labi aprakstīja, ka pilsoņi ir spējīgi adekvāti izvēlēties vadoņus un arī saukt tos pie atbildības, bet nevis paši vadīt un pieņemt gudrus lēmumus. No tā savukārt izriet situācijas, kad vadoņiem jāpieņem nepopulāri lēmumi, bet tādi priekšnosacījumi tos automātiski nepadara par pareiziem. Tas viss tiešām teorētiski. 'Dzīvē' lietas ir komplicētākas, ko arī centos iezīmēt ierakstā un ko lieliski demonstrē tava komentāra otrā rindkopa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?