ja runā no teorētiska viedokļa, tad es neesmu pārliecināts, vai reprezentatīva demokrātija un paternālisms no vadoņu puses ir savstarpēji izslēdzoši lielumi. Pretējā gadījumā nevienā valstī nevarētu pieņemt šķietami nepopulārus lēmumus.

Attiecībā uz kariņu. ASV retorika ir ļoti skumja un žēl, ka par maz tiek atgādināts pašu amerikāņu pārkāpumi vjetnamā (mazāk kā pirms 65.g.) + kaut kā gribās, lai vēl vairāk tiktu atgādināta un uzsvērta melošana par ieročiem Irākā. Ar šo vajadzētu pietikt (pat neminot visus cilvēktiesību pārkāpumus, ko viņi ir pieļāvuši pēdējos gadis), lai ASV tagad nebrauktu morālā haigraundā un izmantotu iespēju paklusēt.