dziesmotā diena
šodien dzeru zaļo tēju, uzleju un dzeru, uzleju un atkal dzeru, un atkal
esmu uzvilkts nervozs, ātrs no tās tējas, varētu pat teikt, ka jutīgs
visu dienu mājās
kārtošanas un sistamatizēšanas procesā uzraku kaudzi ar blīvripām, kurās dziesmu datnes
kopēju tās vakar iehavotajā cietnī, lai diskus izmestu
tā nu klausos uz visskaļāko, dažām auroju līdzi
RĪT, RĪT BŪS PILNĪGS PIZĢEC
ŠODIEN MAN POHUJ
— — —
ir tik izmisīgi bail no rītdienas, kad būs jāiet uz darbu
— — —
man negribas iedzert, man gribas piedzerties līdz nemaņai
— — —
Tagad ar velo aizbraukšu līdz Ondrejsalas mōlam, tāpat vien, lai izvēdinātos
— — —
Un tik šausmīgi gribas no rīta mosties ar prieku, darbā čakli strādāt, nelasīt internetus, spēt sakārtot manas mantas un beidzot saprast, kas ir lieks, to izmest, un esmu sapinies sapinies sapinies
— — —
Fiziski jūtos labi, tas ir labi, tas ir ļoti labi, tā ir laime :-)
— — —
izskatās, ka sursurs uz tvirteri un oho pārceļas no cibas