lielākā svētdienas daļa norakstīta — poxa, ņer ņer ņer
čista jābeidz dzerstīties :-D
abet kā lai nedzer, ja šmiga vakarus padara tik jaukus

par to domāšu es rīt! kgan rīt jau nekas, jāpiedomā tuvāk nedēļas nogalei :-)

arī skriešanas pauzi biju paņēmis, 2 nedēļās kopā tikai 5 km, lolz — tas ir eksistenciālais jautājums "vai eksistē dzīve pēc maratona noskriešanas" :-D

ai, gulēt jāiet ^___^

Šodien saule riet plkst. 17.58. Tā kā domāju, tā kā ne paņemt auto un aizbraukt uz Bolderāju saulrietu paskatīties, gar jūru un pa molu pastaigāties, tad ap kādiem plkst. 15.30 no Rīgas centra jāizbrauc būtu. Vēl īsti nevaru saprast. Nevar jau zināt, vai nebūs mākoņu un dūmakas. Pagājušoreiz bija viegla dūmaka, saules disku varēja redzēt skaidri, un saulriets bija tik nežēlīgi skaists. Tad vēl gribētos kādu jaunkundzi līdzi — acu un runāšanās dēļ, vispār ar jaunkundzēm kopā kaut kā omulīgāk vienmēr ir ^___^ Ai nu neko nevar saprast, varbūt ciba apskaidrību nesīs :-D

UPD. Tiko bija saulains, tagad atkal jau samācās. Kā lai zina, vai vakarā būs skaidras debesis virs jūras Bolderājā!? Kā lai kaut ko saprot un saplāno!?

šodien atkal ir viena no tām dienām, kad

kad jūtos tukšs un nervozs

kad jāsmēķē savā istabā vienu cigareti pēc otras

kad neko negribas darīt

kad gribas seksu, bet pornogrāfija neuzbudina

kad gribas aizbraukt uz Mangaļsalas molu, bet auto nav pieejams, jo ir servisā

kad gribas iedzert

kad gribas kādu impulsu no ārpuses, lai izkustinātu manu prātu no šī neiespējamā stāvokļa

kad it kā viss ir labi, bet sajūtas saka, ka nav

kad gribas kādu satikt, bet negribas nevienu redzēt, negribas ne ar vienu runāt

Šodiena pagāja kārtošanas zīmē. Izvandīju gandrīz visu. Ar savākšanu gan negāja, tāpēc istaba pilna ar izmētātām mantām.

Aizklapēto durvju nišā ierīkoju divus grāmatplauktus. Jau sen to gribēju izdarīt. Sanāca mēreni kroplīgi, bet turas labi. Instrumenti tagad arī mētājas.

Turpināšu rīt.

Vispār jau smieklīgi sāk palikt, nu kā tik triviālu lietu, kā savu mantu turēšanu perfektā kārtībā, nesāku darīt jau agrāk. Man taču tā patīk minimālisms un kārtība.

Pie digitālajām lietām tā arī netiku.

Vēl šodien bija tā, ka iegāju Hesburgerī, gaidīju rindā, un tad sapratu, ka nevaru atļauties samaksāt Ls 1,80 par rudzu burgeri. Nu, šobrīd vēl tā kā varu, bet ilgtermiņā man šī naudiņa ai, kā noderēs citām lietām. Tā nu Hesburgera vietā iepirkos Rimi, par Ls 2,70, un barības vielu pirkumos ir daudz vairāk.

Kaut kā tā. Ā, vēl ūdens krānu sietiņus iztīrīju, citādi ūdens bija sācis šļakstīties uz visām pusēm, besīja.

Un vēl pa dienu klausījos Absolūtā Minōra raidījumu ierakstus.

pretrunīgu vēlmju mudžeklis; arī šodien, tāpat kā vakar, es neiešu uz darbu, izslēgšu mobilo un gulēšu, skatīdamies griestos un klausīdamies klasisko mūziku

patiesībā nē, izslēgšu mobilo un sakodēšu programmu, kura zīmē "Mandelbrotu" ar ASCII zvaigznītēm
nu tāda pārdestilēta seksualitātes izpausme

un vispār, laižu ķepiņas vaļā
lai notiek, kas notikdams
lai notiek, kam jānotiek

cīnīšanās neko nav devusi; paskatīšos, ko dos vai nedos padošanās

* un vēl man ļoti sāp galva, cerams, ka rīt nesāpēs

kāpēc gan gribas iekāpt upē (nu labi, iemērkt sievietē savu locekli) divreiz?

instinkti, kājas un augstākminētais Mr. Pimpis saka, ka tā jādara, bet prāts kaut ko murmina un bubina

laikam jāiedzer vēl viens aliņš, tas gan dzīvokļa tīrīšanu padarīs nu jau pārāk meditatīvu un lēnu, bet who cares enīvej :-)

vispār burtiņi un vārdiņi brīžiem tā garlaiko, bildītes ir ilustratīvākas un funīgākas (dooooooooh)


es šodien drusku pārāk agri esmu sācis topīt

šodien dzeru zaļo tēju, uzleju un dzeru, uzleju un atkal dzeru, un atkal
esmu uzvilkts nervozs, ātrs no tās tējas, varētu pat teikt, ka jutīgs

visu dienu mājās

kārtošanas un sistamatizēšanas procesā uzraku kaudzi ar blīvripām, kurās dziesmu datnes
kopēju tās vakar iehavotajā cietnī, lai diskus izmestu

tā nu klausos uz visskaļāko, dažām auroju līdzi

RĪT, RĪT BŪS PILNĪGS PIZĢEC
ŠODIEN MAN POHUJ

— — — 

ir tik izmisīgi bail no rītdienas, kad būs jāiet uz darbu

— — — 

man negribas iedzert, man gribas piedzerties līdz nemaņai

— — —

Tagad ar velo aizbraukšu līdz Ondrejsalas mōlam, tāpat vien, lai izvēdinātos

— — — 

Un tik šausmīgi gribas no rīta mosties ar prieku, darbā čakli strādāt, nelasīt internetus, spēt sakārtot manas mantas un beidzot saprast, kas ir lieks, to izmest, un esmu sapinies sapinies sapinies

— — —

Fiziski jūtos labi, tas ir labi, tas ir ļoti labi, tā ir laime :-)

— — —

izskatās, ka sursurs uz tvirteri un oho pārceļas no cibas

• s/he


• es taču netaisos maksāt naudu par to, ko es nevaru dabūt par velti


• Howsrs (How Serious / Y SO SRS? / why so serios /) vs (How to write a software requirements specification)


• smiegs (S-miegs, jeb salds miegs) vs sniegs

Tagad — uz darbu! Man tur vairāki darba uzdevumi jau nedēļām ilgi stāv neizdarīti! Apnika, gribu viņus nomočīt :-)

Vispār, apnika muļļāties darbā. Sagribējās kaut ko arī izdarīt!

Un jā, piecēlos plkst. 10.45, tagad ir plkst. 12.33, un darba vietā būšu ap plkst. 13.00. Un tas ir drausmīgi! Un ko man tagad, raudāt? Nekā nebija!

Jo nu tas ir no vienas puses pizģec — uzņēmumā trūkst darbinieku, bet es te mokos ar savu strādātnegribēšanas lēkmi, nu! Es zinu, ka viņa pāries, bet kad!? Es to varētu pārietināt šodien :evil:

Nu es taču būtu labs strādnieks, man tikai kaut kas ir salipis prātā pa virsu spējām! Visādas iedomātas problēmas un neīsti kavēkļi! Nost! NOST!!!

Es te tā pie sevis domāju, kā lai atkal sakārto dienas režīmu?

Varētu mēģināt šodien ilgi darba vietā nesēdēt, atnākt laicīgi mājās, nogurdināt sevi fiziski (velo, hanteles, citi vingrinājumi), tad dažas stundas ļaut prātam nomierināties, un aiziet gulēt ap plkst. 22.00. Un rīt piecelties normālā laikā, ap plkst. 7...

Kaut kā taču jāizkļūst no šī [vēlās celšanās — vēlās gulēt iešanas — vispārējas paš-neapmierinātības] cikla.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka es taču varu arī normāli dzīvoties. Vēl pirms divām, trijām nedēļām varēju. Un bija labi.

— — —

Otrs variants, — neiet vairs uz darbu (aiziet prom), gulēt tumsā... skatīties, kā kontā strauji rūk nauda... kad naudas kļūs mazāk, krist panikā un darīt kaut ko muļķīgu... Stulbi.

— — —

Pietiks domāt par šīm lietām. Apnika. Gribas kaut ko jautru, saņemšos un tomēr iziešu laukā no dzīvokļa :-)

Šorīt, šodien ir kā Ze Ķīmisko Brāļu foršajā dziesmiņā Where do I start? Where do I begin?

Celšanās bez modinātāja (to izslēdzu vakar, lai izgulētos beidzot) plkst. 9.50; diena amorfi izšķīdusi, bez satura, plāna, jēgas un struktūras.

Drēbes ieliku veļas mašīnā. Tagad uzcepšu kartupeļus, paēdīšu.

Ko lai sadara šodien.

Platē nākamā dziesma ir The Private Psychedelic Reel, tas nozīmē, ka var sākties psihodēlija pilnīgākā.

Vakar sāku vingrot, uztaisīju vienu piegājienu (standarta 30, 40, 30, 30) un...

Un plkst. 21.20 man ļoti sāka nākt miegs... tā nogulēju līdz šī rīta plkst. 9.00. Beidzot organismam bija iespēja atgūt zaudēto miega ziņā — un vispār man ļoti patīk gulēt ^_^

Vakar istabā iekšdarbu speciālisti pie griestiem pielipināja tikai pāris pīckas cementa un notinās — ceru, ka viņi kāpinās tempu.

Šorīt pat neuzvārīju savu auzu pārslu putru, tāpat kā jau 4 vai 5 dienas pirms tam...

Manā dzīvē tagad haoss, tikai haoss — bet vismaz šodien laicīgi ierados darba vietā, ir uzlabojums (-:

Man ir tāda sajūta, ka vajag “just let it go”, palaist vaļā, lai ilūzija, ka es kontrolēju kaut ko šajā dzīvē, aizplivinās tālēs zilajās kopā ar uztraukumiem un man atstāj tikai darbīgu mieru!