Negulēju visu nakti. Izdzēru -.5 jāgermeistari. Fāk, cik grūta būs šodiena, darbadiena. Pašsabotāža izdevās.

Kāpēc? Varbūt tāpēc, ka “The problem is not to find the answer, it's to face the answer”

Tagad... kaut kā tikt cauri šodienai bez nopietniem zaudējumiem. Ahh.

Tomēr. Dzeru zaļo tēju un tā ir TIK GARŠĪGA! un Infected Mushroom ir tik skanīga mūzika! Ir, ir dzīvei plusi tomēr, par spīti visam un jebkam un man pa-šam!

Līdz šim lieliskākais Depeche Mode cover's, kuru esmu piedzīvojis.

DMK: "Everything Counts" - YouTube

Via dienasgramatas ieraksts.

P.S. Ar visu dīvaino dienas ritmu un vispār visu manu vispārējo situāciju brīžiem jūtos, kā nokļuvis krāsainā, nesaprotamā, dzidrā kosmosā. Un man te patīk arvien vairāk ^___^

P.P.S. Man patīk tā sajūta, kāda ir tagad -- jūtos kā nostiepta, vibrējoša stīga; jūtos tā, it kā svērtu 20 kilogramus; jūtos viegls, nervozs, precīzs. Nu un, ka tā ir ilūzija -- toties patīkama. Zaļā tēja, cidoniju sukādes un nikotīns :-)

šodien dzeru zaļo tēju, uzleju un dzeru, uzleju un atkal dzeru, un atkal
esmu uzvilkts nervozs, ātrs no tās tējas, varētu pat teikt, ka jutīgs

visu dienu mājās

kārtošanas un sistamatizēšanas procesā uzraku kaudzi ar blīvripām, kurās dziesmu datnes
kopēju tās vakar iehavotajā cietnī, lai diskus izmestu

tā nu klausos uz visskaļāko, dažām auroju līdzi

RĪT, RĪT BŪS PILNĪGS PIZĢEC
ŠODIEN MAN POHUJ

— — — 

ir tik izmisīgi bail no rītdienas, kad būs jāiet uz darbu

— — — 

man negribas iedzert, man gribas piedzerties līdz nemaņai

— — —

Tagad ar velo aizbraukšu līdz Ondrejsalas mōlam, tāpat vien, lai izvēdinātos

— — — 

Un tik šausmīgi gribas no rīta mosties ar prieku, darbā čakli strādāt, nelasīt internetus, spēt sakārtot manas mantas un beidzot saprast, kas ir lieks, to izmest, un esmu sapinies sapinies sapinies

— — —

Fiziski jūtos labi, tas ir labi, tas ir ļoti labi, tā ir laime :-)

— — —

izskatās, ka sursurs uz tvirteri un oho pārceļas no cibas

Šodien sāku jaunu dzīvi — darba vietā neizdzēru šodien nevienu kafijas krūzi. Dzēru zaļo tēju.

Un vēl man visu laiku likās, ka ir otrdiena, bet izrādās — trešdiena. Pa lielam, protams, nekādas starpības jau nav.

Tagad radio Nabā klausīšos "Absolūto minōru" un jutīšos laimīgs manā mazajā kristāla ilūziju pasaulītē.

Mēnesi neesmu dzēris alkoholus. Tas neko nav mainījis, ne uz labo, ne uz slikto pusi.

pašreiz saceru ļoti atklātu meilu maniem šefiem darbā

dzeru zaļo tēju ar medu

jo šoreiz ir paveicies strādāt dzīvu cilvēku, nevis abstraktas megakorporācijas vadībā

ja šoreiz nekas nesanāks, tad par malējo naudiņu nopirkšu 20 litrus stulbā benzīna un braukšu ar savu dzelteno mazo kupeju pie māmiņas Latgalē kartupeļus audzēt un ēst (one way trip; un tad auto sapūs aiz mājas pie eglītēm)

man vairs nav spēka cīnīties PRET MANI PAŠU — šajā cīņā zaudējam mēs abi; oh wait, kas ir tas otrs!?

CIK BĻE VAR BĻE!!!

P.S. paldies, ka jūs esat, es lasu jūsu komentiņus, pat ja neatbildu uz tiem; un jūsu domas padara manas domas skaidrākas ^____^ nopietni jautri pa īstam pa jokam, galvenais darīt, nevis domāt!!!

Pasmaržoju krūzīti. Tā smaržo pēc zaļās tējas. Un ne pēc kā vairāk, manī nemodās nekādas asociācijas un domas. Patīkama smarža. Man patīk zaļā tēja.

Man patīk, kad ir tāds liegs vieglums, kur nav nekādi dziļāki slāņi...

Mans draugs miegs ir ieradies pie manis — laime ir klāt :-)

Pat zaļo tēju es vairs nemāku uzliet.

Jā, protams, attaisnojumus var viemēr meklēt un atrast — pirmo reizi tajā katlā lēju utt. utt. Bet pēc fakta — nesanāca tēja.

Uz manu tekstu, ka šo tēju var uzliet vairākas reizes (kas ir taisnība BTW) vispār paskatās uz mani ar O_O acīm — nau jau arī nekāds brīnums pēc tā pirmā fail-a ^_^

Šņuk, FML :(