es pirms simtmilajrds gadiem jurģim sacīju, ka viņa dzimšanas dienas rītā es viņam pie loga nospēlēšu "nothing else matters" soliņu (9.klasē to pratu tīri labi). man vēl aizvien ir ticība, ka es to varu iemācīties, kaut arī ģitāru neesmu spēlējusi kādus 4 gadus, turklāt manam brālim vismaz pirms kāda laika bija portatīvais kombītis, lai visi valdlauči dārd. nu re, šovakar man bijā jāmācās spēlēt, jo rīt tā dzimšanas diena klāt. bet man pēkšņi nav neviena mājās un man, protams, bail. es saku jurģim, lai brauc šurp. viņš - nē, nē, Tev jāspēlē soliņš. es lūdzos, viņās sūdzas, ka grib soliņu. beigās pierunāju, sakot, ka nodancošu striptīzu šovakar, ja viņš ieradīsies. nu, ta tagad gaidu ciemos (citi nedrīkst nākt), un mugurā man ir viserotiskākie apģērba gabali, kādi vien var būt - izlaiduma kleita un apakšbikses ar treileriem, eglēm un griliem.