Par average stuff
Tā, zobs ir salabots. Bet ja tā par to zobu padomā, tad vispār tā ir baigā huiņa. Vot iedomājies, mēs tā ar mažeku un keiko mierīgi strēbjam alutiņus piekožot ķiploku grauzdiņus, un iekožoties grauzdiņā uzmini notiek kas? Krakšķis, un man ir sajūta ka esmu iekodis skrotī. Fcuk!

Tātad, zobs ir sataisīts, un velkoties atpakaļu uz virpu, mani nepamet sajūta, ka tas kas tiek žļembāts ir manis paša mēle. Domājot par to, kā es jutīšos, ja to nelaimīgo mēli sažļembāšu līdz galam, tika pieņemts lēmums pēc iespējas atrāk atbrīvoties no nomierinošās potes sekām. Zobārste bija kaut ko minējusi par siltu tējiņu...

...ieejot darba virtuvē un domājot par tējiņu, mani pārņem aizdomas, ka noteikti vajadzētu būt kādam alternatīvam risinājumam. Kolēga mana teica ka siltu tējiņu vajagot gan, jo tas paplašina asinsvadus un tādā veidā visa draņķība ātrāk skalojas prom. Ak tad asinsvadus vajagot paplašināt. Šajā sakarā man ir zināmas pāris citas metodes, kuras ņemot vērā vieglo paģiru stāvokli būtu kudiš piemērotākas.

Šobrīd manī skalojas 100 gr brjūnā, un esmu pasargāts no sāpēm, ja gadījumā izejot anestēzijai sāks sāpēt mēle :)