tominja_opiitis ([info]tominja_opiitis) rakstīja,
@ 2011-04-11 10:20:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šodienas presē pamanīju divas interesantas ziņas.

Pirmkārt, ekonomiste Jevgeņija Zaiceva runā, ka mūsu prieki var ieilgt pat līdz 5 gadus ilgam periodam (neizbrīna - t_o), tādejādi krīze, kas bija sākusies 2008. gadā, kopsummā būs 9 gadus gara, bet pa šo laiku Latvijā būs izaugusi paaudze, kas savus lēmumus/nelēmumus pieņems tieši šīs depresijas pieredzes rezultātā. Atzīšos, ka es īsti nezinu, ko nozīmē depresīvas paaudzes lēmumi un to sekas, taču, ja atminamies to, kā ASV pēc Lielās Depresijas, sākoties karam, strauji uzaudzēja muskuļus un līdz 60.-70.-tajiem gadiem būtiski nezaudēja ekonomikas izaugsmes tempu, tad, iespējams, depresijas paaudze nav nemaz zemē metama. Tiesa, vulgarizējot visu šo stāstu, ASV trumpis tad bija rūpniecības jaudas, ko pa depresijas laiku, izslēdza, bet atsākoties rosīgumam atkal "ieslēdza". Mums īsti nav ko ieslēgt;(

Otra lieta, kas man nav īsti skaidra - ir draudošā cilvēkresursu rokāde. Ja ticam tam, par ko runā prese, sanāk, ka:
1) no Latvijas labākas dzīves meklējumos aizvien izbrauks kvalificēts darbaspēks - galvenokārt, uz ES dalībvalstīm,
2) ES veco valstu universitāšu un citu Alma mater studenti, kā arī young professionals būs spiesti braukt strādāt ārpus Eiropas, jo austrumeiropietis ar pieredzi un gatavību strādāt par zemāku algu, izkonkurēs vecās eiropas jauniešus vienā setā - jaunietiem atliks vai nu palikt Eiropā un dumpāties uz ielām, vai arī izbraukt uz tālām eksotiskām zemēm - visādiem DĀR, Brazīlijām, Indijām, Austrālijām, Ķīnām,
3) uz ES kā nosacītas labklājības zemi dosies daudzi Magreba pasaules iedzīvotāji, bet tā kā vēl vairāk musulmaņu negrib ne Francija, ne Itālija, bet šos patvēruma meklētājus likumi un starptautiskā prakse neļauj izraidīt ārpus ES robežām, tiks meklētas vietas, kur šos laimes meklētājus izmitināt tā, lai tie netraucētu ierasto Eiropas dzīvi. Pastāv iespēja, ka viņus izmitinās te, Latvijā, savukārt Latvija par to saņems mērķdotāciju. Un tas nebūtu nekas neparasts, jo Latvijā vidēji dzīvo 8 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru, kamēr Vācijā - 270 cilvēki. Ja uz to paskatās no ROI (investīciju atdeves) viedokļa, tad milzu nauda, ko Eiropa ir sagrūdusi caur dažādām izlīdzinājuma programmām Latvijā ar tās neefektīvo infrastruktūru visplašākajā izpratnē (ne tikai ceļi, bet arī pakalpojumi - medicīna, enerģētika u.t.t.), tad, protams, imigrantu ievešana Latvijā attaisnotu Eiropas izdevumus. Tpfu tevi, globalizācija!


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]batou
2011-04-11 16:41 (saite)
kāpēc vienīgie, kuri spēj konkurēt eiropā ar citiem kvalificētajiem ir vai nu mediķi vai bio/ķīmij spečuki. un vēl programmētāji autodidakti. tieši tie, kuri tā kā valstij nākotnē būs ļoti vajadzīgi.

nezinu kā ar arhitektiem un būvniekiem v celom.

lūk kuri eiropā NAV pieprasīti ir mūsu aktieri, režisori, operatori, mūziķi (izslēdzot klasiku/operu), dzejnieki, rakstnieki, vienkārši "producenti", reklāmisti un pīeršiki un vēl vesela kaudze humanitāro.

nezinu kā ar advokātiem/prokuroriem un vispār juristiem v celom.

PS protams protams, visam ir izņēmumi

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]tominja_opiitis
2011-04-11 20:44 (saite)
nu, nu... te nu smagi kļūdies. piem., režisoros ir svarīga skatuves valodas un darba interpretācijas individuālais paudums - tieši tāpēc Hermani ar gavilēm uzņem visur. Operatoram ar būtībā vienalga, kur viņš filmē. Ar aktieriem ir citādāk, bet var aiziet par modeli starptautiskajās reklāmas aģentūrās, var atvērt ārzemēs teātra studiju. Dzejnieks nav profesija, bet gan vaļasprieks, tāpēc šo neveiklību es nekomentēšu.

arhitekti un būvnieki būs vajadzīgi visur un vienmēr, jautājums ir par cenu, ko tie prasa. tā kā nākamo 20-30 gadu perspektīvā rietumi centīsies piekļūt pie āfrikas lētā darba spēka, tad turienes ekonomiskajā rosībā derēs arī zemi kvalificēti būvnieki.

par huminātarajām profesijām - vienīgās problēmas var būt baltu filologiem un latv. val./literatūras skolotājiem, citu gadījumā, ja ir svešvalodu zināšanas var aiziet juridiskajā tulkošanā, lietvedībā, starptautisko sakaru menedžēšanā u.t.t. labs PR vai reklāmas speciālists izrotē pa Latvijas aģentūrām un pēc tam var aiziet starptautisko ūdeņos - tā ir vispārpieņemta prakse reklāmas sfērā.

Ar juristiem/advokātiem ar problēmu nav - strādā pārrobežu juridiskajā atbalstā, starptautiskā līguma gatavošanā vai praktizē citās Eiropas valstīs, jo to likumdošanas tradīcijas ir tādas pašas kā pie mums. (ASV gan nesanāks, jo tur tiesvedības prakse balstās uz precendentiem - Latvijā juristu ar tādu pieredzi laikam nav).

A vot ja tu ņihuja nezinu, tad gan ir vakars, sapelējis dzīvoklis, Rēzeknes novads un atslēgta strāva.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]batou
2011-04-12 12:23 (saite)
Hermanis ir izņēmums. Operatorus nevienu nevaru nosaukt, kurus gribētu ņemt savā pārziņā, jo nav jau tā individuālisma savos darbos, katrs filmē kā viņam pasūtījuši un ne vairāk ne mazāk. bet operatora darbu tiešām grūti novērtēt, iespējams neviens vēl tā pa īstam nav izlauzis taciņu. Aktieris jau tomēr neies par modeli strādāt, ja vien nav zobi jākar vadzī. pie tam Leganti es neuzskatu par aktrisi :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tominja_opiitis
2011-04-12 23:33 (saite)
piedod par rupjību no manas puses, bet vai tu esi autorkino mecenāts? ja ne, tad skaidra lieta, ka operatori filmē tieši to, ko esi viņiem pasūtinājis un citādāk arī nevar būt.

un... es runāju par normāliem aktieriem, nevis cacām ar uzpumpētām krūtīm, ks siekalainiem večiem spēj viduvēji vadīt raidījumus pajoliņu auditorijai, kas gatavi pielūgt jebkuru seju, kas to izklaidēs zilajā ekrānā...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]batou
2011-04-13 04:49 (saite)
operatoram reizē ir jāfilmē tas ko no viņa prasa un tajā pašā laikā jāfilmē arī pa savam. jebkuru scenāriju katrs var interpretēt pa savējam un ja operatoram režisors ļauj izpausties, bet operatoram ir galvā klucis un 0 vēlmes kaut ko radīt jaunu (pat ja tā ir reklāma, te es nerunāju par autorkino, bet vispār par filmēšanu kopumā) tad ir pamatā same old same old. un tas katrā valstī ir pārpārēm. trūkst tieši izņēmumu. humanitārās zinātnes tomēr ir pārsātinātas ar konkurenci un ir tieši pakļautas kritikai.

un par aktieriem - es tieši arī domāju normāli aktieri neies šancēt kaut kur norvēģijā par modeļiem, jo a) norvēģiem pašiem "normālo" seju pietiek b) katram normālam aktierim ir arī pašcieņa (lai arī cik tā nebūtu nodzerta). bet spēlēt Līru neviens redz neaicina. nav kā brālīgajā padomju savienībā kur latviešu feisi kotējās augstu jo katrā filmā "vācieša" vieta bija nodrošināta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?