nu, nu... te nu smagi kļūdies. piem., režisoros ir svarīga skatuves valodas un darba interpretācijas individuālais paudums - tieši tāpēc Hermani ar gavilēm uzņem visur. Operatoram ar būtībā vienalga, kur viņš filmē. Ar aktieriem ir citādāk, bet var aiziet par modeli starptautiskajās reklāmas aģentūrās, var atvērt ārzemēs teātra studiju. Dzejnieks nav profesija, bet gan vaļasprieks, tāpēc šo neveiklību es nekomentēšu.

arhitekti un būvnieki būs vajadzīgi visur un vienmēr, jautājums ir par cenu, ko tie prasa. tā kā nākamo 20-30 gadu perspektīvā rietumi centīsies piekļūt pie āfrikas lētā darba spēka, tad turienes ekonomiskajā rosībā derēs arī zemi kvalificēti būvnieki.

par huminātarajām profesijām - vienīgās problēmas var būt baltu filologiem un latv. val./literatūras skolotājiem, citu gadījumā, ja ir svešvalodu zināšanas var aiziet juridiskajā tulkošanā, lietvedībā, starptautisko sakaru menedžēšanā u.t.t. labs PR vai reklāmas speciālists izrotē pa Latvijas aģentūrām un pēc tam var aiziet starptautisko ūdeņos - tā ir vispārpieņemta prakse reklāmas sfērā.

Ar juristiem/advokātiem ar problēmu nav - strādā pārrobežu juridiskajā atbalstā, starptautiskā līguma gatavošanā vai praktizē citās Eiropas valstīs, jo to likumdošanas tradīcijas ir tādas pašas kā pie mums. (ASV gan nesanāks, jo tur tiesvedības prakse balstās uz precendentiem - Latvijā juristu ar tādu pieredzi laikam nav).

A vot ja tu ņihuja nezinu, tad gan ir vakars, sapelējis dzīvoklis, Rēzeknes novads un atslēgta strāva.