operatoram reizē ir jāfilmē tas ko no viņa prasa un tajā pašā laikā jāfilmē arī pa savam. jebkuru scenāriju katrs var interpretēt pa savējam un ja operatoram režisors ļauj izpausties, bet operatoram ir galvā klucis un 0 vēlmes kaut ko radīt jaunu (pat ja tā ir reklāma, te es nerunāju par autorkino, bet vispār par filmēšanu kopumā) tad ir pamatā same old same old. un tas katrā valstī ir pārpārēm. trūkst tieši izņēmumu. humanitārās zinātnes tomēr ir pārsātinātas ar konkurenci un ir tieši pakļautas kritikai.

un par aktieriem - es tieši arī domāju normāli aktieri neies šancēt kaut kur norvēģijā par modeļiem, jo a) norvēģiem pašiem "normālo" seju pietiek b) katram normālam aktierim ir arī pašcieņa (lai arī cik tā nebūtu nodzerta). bet spēlēt Līru neviens redz neaicina. nav kā brālīgajā padomju savienībā kur latviešu feisi kotējās augstu jo katrā filmā "vācieša" vieta bija nodrošināta.