lūk, psihodēlisks piedzīvojums:
vakardien noskatījos 2003.gada k/f "shattered glass" (tas ir tāds tiešām ļoti labs kino par žurnālistiku), gribēju jums par to nedaudz pastāstīt, taču adekvāti to izdarīt nav iespējams, pēc tam vispār vajadzēja aiziet pēc simts gramiem

tur sižets ir tāds - viens reportieris (haidens kristensens) žurnālā safabricē faktus pusei no saviem rakstiem, nu, pat nevis safabricē, bet izdomā vispār notikumus no galvas, vienā citā medijā viņu pieķer dēļ fakķegas pie dirsas un zvana viņa redaktoram (pīters sarsgārds). tad, lūk, šajā filmā sarsgārds ir šausmīgi līdzīgs manam bijušajam FHM redaktoram sandrim metuzālam. pie tam pēdējās trīsdesmit minūtes ir tādas, ka kristensens kaut ko dirš sarsgārdam, a pīters sēž, klausās, neko nesaka, viņam tāda kruta psiholoģiskā loma - kad vispār neko nedarot, galvā aizdomas pārvēršas pārliecībā. stereoefekts ir tāds, ka jo vairāk skārsgārdam aizdomas pārvēršas pārliecībā, jo vairāk viņš kļūst līdzīgāks sandrim metuzālam.

karoče, žēl, ka es vai avotiņš neesam līdzīgi kristensenam, savādāk šo kino varētu garajos ziemas vakaros kruķīt ar projektoru uz mūkusalas ielas nama sienas, rēkt un lietot smagās narkotikas

ps runājot par sarsgārdu, tad, ja var ticēt faktiem, žurnāla pedophile weekly gada gaidītāko filmu an education ir jau noskatījusies visa jaunzēlande, un visiem ir paticis

publicējam uzbudinošus fotomateriālus: