diezgan dahuja laimes - ***

Pārāk daudz apsēsts ar "augšanu" (arī kā šajā postā), par daudz ņemšanās, darbošanās un socializācijas.

Piekrītu anonīmajam. Paliek tād iespaids, ka visu laiku kaut ko sities. Tas nav veselīgi. Iedzer alu un nomierinies. :)

Normāls čalis, tāds humoristisks un jautrs. Bet jā, no cibas skatoties baigi daudz introspekcijas, varbūt pārāk daudz.

Man patīk "augšanas" ieraksti, bet no viņiem vējo augsprātības, lepnības sajuta, nu itkā tu teikti "es augu un tas ir tik kruta, jūs visi citi esat niecības, jo rāpojat".

Kāpēc? (Kāpēc lai es to darītu?)

Tu izsaki pieņēmus kā galīgus, bet precizitāte ir 50/50. Nē, man galīgi nebij laika, bet atbildi gribēju zināt.
Tikšu pie datora, ktk atbildēšu.

sevī sapisies?

Bet redzi - atkal, kaut vai tīri valodas līmenī, tu lieto izteicienu "atskaites sistēma", kas atkal ir pārāk tehniska metafora, pārāk atsvešināti. Tu neesi process, tu neesi mašīna, tu neesi programmatūra, kurai vajag "feedback loops", tu esi cilvēks. Un ar to nav domāts, ka "par daudz introspekcijas, par daudz INTJ, par maz sajūtu" - tā būtu pārāk vienkārša atbilde.

Kāpc tu komunikāciju reducē uz feedback loops? Jo tas paredz,ka otrs ir tikai līdzeklis feedbacka un norēķina došanai par sevi, līdz ar tomvisa komunikācija ir tikai, lai "es" (es, es es,) sevi izpaustu, tāpēc katrs cilvēks ir tikai kā parasts random mainīgais feedback'a došanai. Bet tā nav komunikācija, tad tu tikpat labi varētu sarunāties ar sevi. Otram cilvēkam ir jābūt mērķim, nevis līdzeklim.

Komunikācijai vispār ir mazs sakars ar "informācijas nodošanu". Tas būtu kā zāle, kur visi runā un neviens neklausās. Paskaties uz jebkuru komunikāciju, saskarsmi no aci-pret-aci perspektīvas. Vai tiešam tev šis otrs, pretī, blakus stāvošais clvēks ir tikai, lai tu viņa, baigi pastāstītu ko zinu (plika eksternalizācija, azpiņas sabiezējumu izlāde), vai arī mācītos saņemtu informāciju no viņa? Tas ir it kā visa pasaule būtu tev vienam iestudēts spektāklis.

lūk, anonīmiķis te tādiem trāpīgiem vārdiem izteicās, kas arī iekļaujas manā priekšstatā - ka Tu sevi uztver kā procesu, mašīnu vai programmatūru, nevis kā cilvēku.
Tev ļoti patīk ņemt no visiem kaut ko un likt kopā, līdz ar to brīžam liekas, ka Tu esi tikai svešu fragmentu kolāža, kurai pats visu laiku kaut ko piemet klāt, tiecoties uz kaut kādu nekonkrētu, ārišķīgu bildi ar mērķi beigu beigās izraisīt vispārēju apkārtējo apbrīnu. bet kas Tu īstenībā esi un kas gribi būt, Tu pats nemaz nezini - nesies tikai visādām siltām brāzmiņām līdzi kā pieneņpūka.
tā kaut kā man no cibas liekas. :)

Tu pārzini html tagus pietiekami labi, lai uzliktu font size=5.

mani tiešām reizēm mulsina tas, cik ļoti tavās acīs viss ir process, izskaitļojamas reakcijas un konstruētas identitātes - kaut kādā mērā varu tam piekrist, taču tu, manuprāt, krietni laid gar acīm dzīves randomu, tāpēc reizēm ''noraujies'', šķiet.

Konstruktīvi par manu sajūtu līmeni.
Es jau Tev dzīvē esmu teikusi par augstprātību vienā no pirmajām reizēm, kad satikāmies. Gribas piebilst, ka augstprātība un iedomība nav viens un tas pats. Tu cilvēkus neatgrūd tikai tāpēc, ka uzskati sevi labāku par visiem, kas ir iedomības rezultāts bieži. Drīzāk teiktu, ka Tu cilvēkus pieņem un tad ''atmet'' tos, kas Tev nepalīdz augt un uzskati par savu pienākumu viņiem vēl pateikt kāpēc un tad Tu šo nosauc par feedbecku (kas tas arī ir, bet otra cilvēka uztverē var būt aizvainojoši). No mana skatupunkta Tu tiešām audz un ātri attīsties intelektuāli (jaunas prasmes, zināšanas) kas šķiet ir arī Tavs fokuss un ar to saisti savu personību, bet man paliek sajūta, ka Tu esi akls uz tiem labumiem, ko dod pieņemšana. Vienkārši pieņemt, ka katrs ir tāds, kāds ir un dara to, ko dara. Tomēr arī šajā lauciņā var redzēt pārmaiņas. Vēl arī man rodas sajūta, ka Tu kāro pēc atzinības un uzmanības (kas ir dabiski- arī es to daru), tomēr pārlieku izpausta šī kāre izsauc tādu kā pretēju efektu- bailes, vēlmi turēties tālāk un paturēt savas domas tālāk no Taviem spriedumiem.

man vienmēr ir bijis interesanti lasīt, jo ar daudzām lietām, ko saki, pa daļai identificējos. ir patīkami vēl kaut kur redzēt introspekciju un pašizjautāšanu, un redzēt, ka cilvēks ir nomodā.
bet apmēram tajā pašā virzienā, kā citi te saka, man vienmēr ir šķitis, ka Tu īsti neķer to kaifu no ikdienišķā, no procesa, no tādas vienkāršas apzinātības, bez obligāta mērķa priekšnosacījuma. man šķiet, ka augt ir brīnišķīgi un apsveicami, un ar gaišu galvu uz pleciem un motivāciju Tev tas arī, šķiet, izdodas. apšaubu motivācijas avotu.
vēl arī šķiet diezgan kontraproduktīvi sagaidīt kaut kādu sakarīgu informāciju caur šādu cibas aptauju. situ pa plecu par drosmi, taču, ja ir skaidrs, kāds ir Tavs mērķis šajā ierakstā, nepavisam nav skaidrs Tavu komentētāju mērķis. ko viņi varētu no tā iegūt? vai nu Tu dabū atbildes no tādiem, kam kaut kas drusku ir sakrājies un impulsīvi gribas no tā atbrīvoties, vai no garāmgājējiem, kas īpaši neiedziļinās. varētu cerēt, ka kādi ar patiesu interesi par Tavu personu kaut ko ieklabinās, bet so far tā neizskatās, bez tam tādas īstas sarunas vienmēr labāk novadīt klātienē. nešaubos, ka Tev ir kāds, kam šo pašu pajautāt IRL. un tam kādam arī būs interesanti dzirdēt Tavus komentārus par doto feedback, kas to savukārt pārvērš īstā jēgpilnā sarunā, kas abām pusēm ir vērtīga.

Viena no lietām, ko pamanīju vēl dzīvoklī - tev nepatīk fīdbeks, ja vien tas nav tāds, kādu tu to gribi (nav svarīgi vai pozitīvs, vai negatīvs). Un kāda gan jēga, ja tad jāiesaistās tavos pretargumentos, ka es domāju nepareizi. Tev patīk kad viss ir tā kā tu iedomājies, un tad atrodi pat vismuļķīgākos pamatojumus, lai savu viedokli attaisnotu. Lai gan jāsaka tu esi diezgan sevi apzinošs, lai tomēr neieslīgtu absurdumos. Un arī mēdz uzdot jautājumus gana bieži, kas ir liels pluss. Uzdot jautājumus ir māksla, kuru tu nebaidies pielietot, bet niansēs sapratis neesi. Pārāk bieži "atkal" atrodi ceļu, vienu un to pašu. Nezinu kā tagad, bet diezgan neiecietīgs un nesaprotošs par cilvēku emocionālajiem vājumiem. Un tas ir domāts vairāk tā, ka cilvēkiem patīk būt tādiem kā viņi ir un netikt kritizētiem. Jā, cilvēkiem nepatīk būt kritizētiem un reti kad tas dod ko labu un liek aizdomāties (varbūt izņemot to, ka esi kretīns un tev nevar uzticēties/atvērties). Ak jā.. un šis tiešām - tavā klātbūtnē nevar justies droši un atvērti, ir jāsargās ko teikt un kā uzvesties ja vien nejūties pietiekami ērti saņemt šitstormu par random lietu (tu esi gudrs, izdomāsi kāpēc tas ir pamatoti). Cinismam nav attaisnojuma un manuprāt tu vari būt spēcīgāks par tādu līmeni, ja vēlies. Jebkurā gadījumā, ja nezaudēsi fokusu, tu esi cilvēks no kura var sagaidīt nozīmīgas lietas. Izaugsme ir kruta. Sevis apzināšanās arī.