diezgan dahuja laimes - ***

man vienmēr ir bijis interesanti lasīt, jo ar daudzām lietām, ko saki, pa daļai identificējos. ir patīkami vēl kaut kur redzēt introspekciju un pašizjautāšanu, un redzēt, ka cilvēks ir nomodā.
bet apmēram tajā pašā virzienā, kā citi te saka, man vienmēr ir šķitis, ka Tu īsti neķer to kaifu no ikdienišķā, no procesa, no tādas vienkāršas apzinātības, bez obligāta mērķa priekšnosacījuma. man šķiet, ka augt ir brīnišķīgi un apsveicami, un ar gaišu galvu uz pleciem un motivāciju Tev tas arī, šķiet, izdodas. apšaubu motivācijas avotu.
vēl arī šķiet diezgan kontraproduktīvi sagaidīt kaut kādu sakarīgu informāciju caur šādu cibas aptauju. situ pa plecu par drosmi, taču, ja ir skaidrs, kāds ir Tavs mērķis šajā ierakstā, nepavisam nav skaidrs Tavu komentētāju mērķis. ko viņi varētu no tā iegūt? vai nu Tu dabū atbildes no tādiem, kam kaut kas drusku ir sakrājies un impulsīvi gribas no tā atbrīvoties, vai no garāmgājējiem, kas īpaši neiedziļinās. varētu cerēt, ka kādi ar patiesu interesi par Tavu personu kaut ko ieklabinās, bet so far tā neizskatās, bez tam tādas īstas sarunas vienmēr labāk novadīt klātienē. nešaubos, ka Tev ir kāds, kam šo pašu pajautāt IRL. un tam kādam arī būs interesanti dzirdēt Tavus komentārus par doto feedback, kas to savukārt pārvērš īstā jēgpilnā sarunā, kas abām pusēm ir vērtīga.