diezgan dahuja laimes - ***

Bet redzi - atkal, kaut vai tīri valodas līmenī, tu lieto izteicienu "atskaites sistēma", kas atkal ir pārāk tehniska metafora, pārāk atsvešināti. Tu neesi process, tu neesi mašīna, tu neesi programmatūra, kurai vajag "feedback loops", tu esi cilvēks. Un ar to nav domāts, ka "par daudz introspekcijas, par daudz INTJ, par maz sajūtu" - tā būtu pārāk vienkārša atbilde.

Kāpc tu komunikāciju reducē uz feedback loops? Jo tas paredz,ka otrs ir tikai līdzeklis feedbacka un norēķina došanai par sevi, līdz ar tomvisa komunikācija ir tikai, lai "es" (es, es es,) sevi izpaustu, tāpēc katrs cilvēks ir tikai kā parasts random mainīgais feedback'a došanai. Bet tā nav komunikācija, tad tu tikpat labi varētu sarunāties ar sevi. Otram cilvēkam ir jābūt mērķim, nevis līdzeklim.

Komunikācijai vispār ir mazs sakars ar "informācijas nodošanu". Tas būtu kā zāle, kur visi runā un neviens neklausās. Paskaties uz jebkuru komunikāciju, saskarsmi no aci-pret-aci perspektīvas. Vai tiešam tev šis otrs, pretī, blakus stāvošais clvēks ir tikai, lai tu viņa, baigi pastāstītu ko zinu (plika eksternalizācija, azpiņas sabiezējumu izlāde), vai arī mācītos saņemtu informāciju no viņa? Tas ir it kā visa pasaule būtu tev vienam iestudēts spektāklis.