diezgan dahuja laimes - ***

Konstruktīvi par manu sajūtu līmeni.
Es jau Tev dzīvē esmu teikusi par augstprātību vienā no pirmajām reizēm, kad satikāmies. Gribas piebilst, ka augstprātība un iedomība nav viens un tas pats. Tu cilvēkus neatgrūd tikai tāpēc, ka uzskati sevi labāku par visiem, kas ir iedomības rezultāts bieži. Drīzāk teiktu, ka Tu cilvēkus pieņem un tad ''atmet'' tos, kas Tev nepalīdz augt un uzskati par savu pienākumu viņiem vēl pateikt kāpēc un tad Tu šo nosauc par feedbecku (kas tas arī ir, bet otra cilvēka uztverē var būt aizvainojoši). No mana skatupunkta Tu tiešām audz un ātri attīsties intelektuāli (jaunas prasmes, zināšanas) kas šķiet ir arī Tavs fokuss un ar to saisti savu personību, bet man paliek sajūta, ka Tu esi akls uz tiem labumiem, ko dod pieņemšana. Vienkārši pieņemt, ka katrs ir tāds, kāds ir un dara to, ko dara. Tomēr arī šajā lauciņā var redzēt pārmaiņas. Vēl arī man rodas sajūta, ka Tu kāro pēc atzinības un uzmanības (kas ir dabiski- arī es to daru), tomēr pārlieku izpausta šī kāre izsauc tādu kā pretēju efektu- bailes, vēlmi turēties tālāk un paturēt savas domas tālāk no Taviem spriedumiem.