(bez virsraksta)
23.. Jan. 2016 | 11:35 pm
No:: klusums
Viena no lietām, ko pamanīju vēl dzīvoklī - tev nepatīk fīdbeks, ja vien tas nav tāds, kādu tu to gribi (nav svarīgi vai pozitīvs, vai negatīvs). Un kāda gan jēga, ja tad jāiesaistās tavos pretargumentos, ka es domāju nepareizi. Tev patīk kad viss ir tā kā tu iedomājies, un tad atrodi pat vismuļķīgākos pamatojumus, lai savu viedokli attaisnotu. Lai gan jāsaka tu esi diezgan sevi apzinošs, lai tomēr neieslīgtu absurdumos. Un arī mēdz uzdot jautājumus gana bieži, kas ir liels pluss. Uzdot jautājumus ir māksla, kuru tu nebaidies pielietot, bet niansēs sapratis neesi. Pārāk bieži "atkal" atrodi ceļu, vienu un to pašu. Nezinu kā tagad, bet diezgan neiecietīgs un nesaprotošs par cilvēku emocionālajiem vājumiem. Un tas ir domāts vairāk tā, ka cilvēkiem patīk būt tādiem kā viņi ir un netikt kritizētiem. Jā, cilvēkiem nepatīk būt kritizētiem un reti kad tas dod ko labu un liek aizdomāties (varbūt izņemot to, ka esi kretīns un tev nevar uzticēties/atvērties). Ak jā.. un šis tiešām - tavā klātbūtnē nevar justies droši un atvērti, ir jāsargās ko teikt un kā uzvesties ja vien nejūties pietiekami ērti saņemt šitstormu par random lietu (tu esi gudrs, izdomāsi kāpēc tas ir pamatoti). Cinismam nav attaisnojuma un manuprāt tu vari būt spēcīgāks par tādu līmeni, ja vēlies. Jebkurā gadījumā, ja nezaudēsi fokusu, tu esi cilvēks no kura var sagaidīt nozīmīgas lietas. Izaugsme ir kruta. Sevis apzināšanās arī.