iedarbīgas zāles ([info]bez4pieci) rakstīja,
@ 2005-01-29 11:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry

vakarnakt, laižoties miegā, mani apciemoja tāda pluskaina radība, kas teica, ka es šonakt redzēšot savu liktenīgo sapni. tā kā es savu liktenīgo sapni tā arī neieraudzīju, tad pastāstīšu to, ko ieraudzīju. tātad,

mani aplaupīja ne tikai otrajā dienā pēc ierašanās, bet arī otrajā dienā pirms aizbraukšanas. un nevis bušā, bet dušā - kā te, rīgā, bija baumas paklīdušas. gan nevis angolieši ar šaujamajiem, bet viena rīgas iedzīvotāja, kura mitinājās bunkurā, kurš atrodas tur, kur parasti atrodas centrālā minibusu pietura, pretim pastam. bunkurā ir tikai viena istaba, kurai pa vidu - dziļa dzelzbetona šahta; tualetes un vannasistabas nav. čurāt un mazgāties viņa dodas uz publisko vannasistabu turpat netālu upīša ielā.

no namu pārvaldes es dabūju dzejoli, kas skanēja apmēram tā: mērkaķi ir mērkaķi/utt. ar to es braucu uz kurzemi, ilgi ilgi meklēju, bet kaut kad ap nakts vidu vienu māju baobabu parkā atradu, kuras bēniņos bija putekļos noslīcis rasējums manai jaunajai mājai. blakus bunkuram uzcēlu skaistu tādu sķiļ-modern koka kubiku mājiņu ar lieliem logiem, pirti, kamīnu, bez virtuves gan, bet citādāk - ar visu visu, lai tai zaglei parādītu, ar ko viņai darīšana. un apmetos tur uz dzīvi. vēl vedu visādus draugus rādīt to savu jauno māju - tā pa gaballu tikai, iekšā nelaidu.

bet laupītājmeitene gribēja galēties nost un savu šahtu aizdedzināja, un pati norakās zemē, sūdos slīka. tik pēc viņas sunīša rejām es viņu atradu un no sūdiem izvilku, un uzreiz vedu viņu pliku un netīru uz publisko vannasistabu turpat upīša ielā. uz brīdi pamodos, ātri pārskrēju notikumiem pāri ar vērtējošu aci un nodomāju - sviests. atkal aizmidzis, redzēju, kā no viņas bunkura šahtas ārā nāk uguns strēles, zeme iebrūk, un gan bunkuru gan manu skaisto jauno māju aprij vulkāniskā lava, bet vietā paliek krāteris.

nu, viss, viss taču ir atrisinājies beidzot, es nodomāju, un cēlos augšā.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]shelly
2005-01-29 11:05 (saite)
Atrisinājums ir biedējošs, jāsaka.

(Atbildēt uz šo)


[info]dienasgramata
2005-01-29 11:38 (saite)
es piedalījos karā, no sākuma vienā pusē, tad, pēc pārtraukuma - aizlīdu uz otru pusi, jo viņiem bija interesantākas šautenes (vismaz tā izskatījās), bet tiku tikai uz pusdienām un nedabūju pašaudīties uz otru pusi. pusdienās bija cepti gurķi, izskatījās ļoti eksotiski - tie garie, visā garunā pārgriezti uz pusēm un trekni sacepti, laikam, vārīti karstā eļļā, nu tādi gandrīz čipsi, tikai nebija sarāvušies mazāki.

jā, atceros, ka pirmajā puslaikā nošāvu dažus cilvēkus, tikai lodes lidoja ļoti lēni un palika iedūrušās viņiem galvās (es šāvu no augšas, mums bija štābiņš kokā)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]krum
2005-01-29 11:41 (saite)
jā lodes tiešām lido mokoši lēni. un sasniegušas pretējā karavīra šineli, izšķīst - paliek maziņas. var kļūt par tādām kā adatiņām, bet skaidrs ka ne nieka nenodarīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]bez4pieci
2005-01-29 11:49 (saite)
toties izvairīties no pretinieku lodēm, lai cik lēni tās lidotu, ir praktiski neiespējami

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krum
2005-01-29 11:52 (saite)
jā tikpat neiespējami, kā nomirt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]bez4pieci
2005-01-29 11:42 (saite)
to es saprotu - tādām naktīm ir jēga

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kuskus
2005-01-29 12:20 (saite)
vai laupītājmeitene bija bonda? lai gan tā, kas manā sapnī, noteikti bija ar parūku, tātad tā pati. es viņu satiku uz ielas, nosaucu par stulbu kuci, un viņa krita histērijā, paklupa pa trepēm un noripoja lejā bet vēl dziļi apakšā jau ar lauztu sprandu nemitējās lādēties un raustīties līdz viņu aprija zeme.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?