05:38 pm - sauļojaties, cik varat!
Es domāju dzīvi ar atklātu miesu zem saules stariem. Solārijs - slikti!
Vitamīns D
Starp manām nenopietnajām pētnieciskajām interesēm ir skaistas meitenes, vai cilvēki sapņos var lasīt, salīdzinošā valodniecība un vitamīns "D". Nav šaubu par to, ka šis vitamīns dzīvības procesiem ir nepieciešams. Tas ir saistīts ar kaulu veselību, imūnsistēmu, asinsrites un nervu sistēmu, tai skaitā psihi. Barībā to uzņemam maz, tas ir zivīs, niecīgos daudzumos olās, aknās un sēnēs. Cilvēks to veido pats fotosintēzes ceļā no saules gaismas, nepieciešami diezgan daudz ultra violetie B stari. Šis arī ir iemesls, kapēc solāriji ir neefektīvi, kā arī mūsu platuma grādos ziemas mēnešos nekas tur nebūs.
Blondīnes
Baltijas jūras ziemeļos cilvēkiem ir salīdzinoši maz pigmenta gan ādā gan matos. Blondi mati ir sastopami visās rasēs, gan Āfrikā, gan Āzijā, bet ādas krāsa mums še ir visgaišākā. Kapēc?
Melanīns - ādas pigments, aizsargā mūs no ultra violeto staru ārdošās iedarbības. Tiem, kas dzīvo tuvāk pie ekvatora ādas krāsa ir vistumšākā. Savukārt ziemeļos tas nav nepieciešams, šeit saules trūkst. Golfa straumes dotā siltuma dēļ pie Baltijas jūras, kā arī Skandināvijas rietumu piekrastē var audzēt graudus. Attiecīgi pārtikā mazāk tiek lietotas zivis. Lai izdzīvotu, jāiegūst pēc iespējas vairāk saules gaismas, un tā tiek atlasīti gēni, kas rada gaišāku ādas krāsu. Eskimo un citas Ziemeļu ledus okeāna ciltis ir izņēmums, viņu ēdiens sastāv galvenokārt no zivīm un jūras dzīvniekiem.
Medicīna
Zinātnes izpratne par "D" vitamīna lomu veidojas palēnām. Tikai pēdējos gados ir radušās metodes, kā to samērā precīzi mērīt asinīs, bieži nav skaidrs par cēloņsakarībām, tomēr ir daudz korelāciju, kas liecina, ka pie zema vitamīna līmeņa ir daudzas nopietnas kaites. Cilvēks var burtiski sabrukt, ja ir pārāk vāji kauli, jo šis vitamīns ir saistīts ar kalcija uzņemšanu. Mani interesē psihofizioloģiskie aspekti. Sīkāk neiedziļināšos. Ārstu izpratne arī ir vāja. Tas ir pamatoti - problēma ir sarežģīta. Es arī neko daudz nejēdzu, bet pievērsīšos rekomendācijām.
Ieteikumi
Ziemeļos dzīvojošiem cilvēkiem, it īpaši vecīšiem, tumsīgnējiem, grūtniecēm un tām, kas baro ar krūti, iesaka papildināt uzturu ar "D" vitamīnu. Ir arī normas, kādam vajadzētu būt tā daudzumam asinīs. Ir pētījumi, kas liecima, ja papildinājums ir gana liels, tas ietekmē šī vitamīna līmeni asinīs. Normas patlaban ir izstrādātas neveseliem cilvēkiem. Jo normālie ir trūkumā! Tie ir cilvēki, kuri dienas pavada iekšienē. Rekomendācijas jāmaina par pamatu ņemot meža cirtējus, jumtu licējus, traktoristus, ganus, cacas un citus, kas savas dienas pavada saulē. Mūsu gaišā āda (un iedegums), ir radīts šādai dzīvei, nevis iedegumam, kas rodas astoņas stundas pavadot pie datora ekrāna un tad braucot mājās turpināt cepināties pie televizora. Tajā brīdī, kad medicīniskās "normas" salīdzina ar veselīgiem cilvēkiem, ir redzams, ka pārklājas tikai daļa spektra. Tāpat uztura normām. Tās tika radītas par pamatu izmantojot vienu karoti zivju eļļas, jo izsenis zināms par tās profilaktisko dabu. Mūsdienās (un es domāju pēdējos gadus), ir un tiks veidotas normas, kas balstītas nopietnākā zinātnē. Katrā ziņā pētījumi liecina, ka daudzus mēnešus uzņemot devas, kas 5x lielākas par ieteiktajām, nebija kaitīgu blakusefektu, kā arī gaišs cilvēks pavadot pusstundu saulē uzņem nedēļas "ieteikto devu". Protams, ka tas nepalīdz nedēļai, jo organismā ir regulējoši mehānismi, kas tiek galā ar lieko.
Es neesmu ārsts un neko specifiskāku tagad nerakstīšu, ja būs interese, papildināšu ar atsaucēm uz pētījumiem. Ja kāds saka, ka sauļoties ir slikti, raugat uz ko šis viedoklis ir pamatots, kādi argumenti ir ņemti vērā. Vai labāk nīkuļot un depresijā pavadīt dzīvi bez vēža, vai dzīvot smaidoši un riskēt palielināt mutāciju skaitu? (ultra violetā radiācija)
Jāsaprot arī, ka sauļošanās neko nelīdzēs ziemā. Veselīgai dzīvei vajag ēst zivis, kā arī taukos šķīstošās kapsulas ar šo vitamīnu, vai smirdīgo zivju eļļu. Ja tiek lietotas papildvielas arī tās vajag papētīt. Zivju eļļa (un tās izstrādājumi), piemēram, var būt toksiska. Aknas, no kurām tā iegūta, ir filtrējošs mehānisms un daudzkur zivis dzīvo netīrā ūdenī. Daudzi šie produkti ātri sadalās. D vitamīna nebūs tabletēs, pat ja tur kas rakstīts. Tam ir dažādas formas, dažas nederēs cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Tas nav vienkārši.
Sapnis
Rakstu to vēstoša sapņa dēļ. Kādu rītu pamodos un atcerējos, ka sapnī runāju ar nepazīstamu profesoru. "Mērījumi? Ko tad lai mēs daram ar šiem rezultātiem?" Tad nu šodien pazvanīju uz EGulbja labaratoriju, parunāju ar viņu ārsti kādu pusstundu, jo arī viņa apzinājās problēmas nenoteiktību un aktualitāti. Pēc diendusas sapratu, ka jādalās. Ja es saprastu, kas notiek, uzrakstītu īsāk, bet intuitīvi nojaušu, ka tas ir svarīgi.
Nevairieties saules, ēdat zivis un apzinaties, ka pašiem jāseko savai veselībai. Tāpat nevajag smēķēt, alkoholu var lietot tikai ļoti mazās devās, tāpat arī aspirīnu, paracetamolu un citas indes, kam ir īslaicīgi pozitīvi blakusefekti. Aknās ir dažādu vielu, tai skaitā vitamīnu A, D un B12 ilglaicīgie krājumi, bez kuriem mēs mirtu vienas ziemas laikā.
| From: | starro |
Date: | January 28th, 2011 - 09:42 pm |
---|
| | | (Link) |
|
1) Vai šajos platuma grādos ziemas laikā ir jēga uzturēties laukā kažokā un cepurē, ja grib noķert to mazumiņu UV kas ir gaismā?
2) Vai ir iespējams vasaras laikā akumulēt to D vitamīnu visai ziemai?
1) D vitamīna dēļ nav; tas tiešām ir mazumiņš. Ir jēga lai stutētu ar gaismu saistītos cirkādiskos ritmus. Melatonīns/Melanopsīns un gaisma. Gaismas rezultātā možums, miegs, ēstgriba, ķermeņa temperatūra un citi ritmi sinhronizējas. Ja tādas gaismas nav, tie sāk sinhronizēties pēc datora ekrāna un citām mākslīgām gaismām. Savukārt, sačakarējot tos ritmus ir kā dzīvot patstāvīgā jetlagā, vai arī sestdienas rītā pēc ballītes.
2) Viņš tiek uzkrāts aknās pāris mēnešiem, ziema šeit ir no novembra līdz aprīlim, bet es nevaru uz šo jautājumu atbildēt. Pēdējais endokrinologs, ko runāju teica, ka nevar. Vai vasarā paliek pāri, cik paliek? Ir tā, ka ja ir par daudz (un spēcīgā saulē ir), tad iedarbojas mehānismi, kas to neitralizē. Vai manās patēriņš vasarā/ziemā? Kādas ir sekas tam, ka svārstās? Kāds ir individuālais aknu stāvoklis, kādi vēl faktori to ietekmē. Un faktoru ir daudz.
| From: | wowow |
Date: | January 28th, 2011 - 09:44 pm |
---|
| | | (Link) |
|
interesting
Incanti, tnx. Tikai viens Q:
"Jāsaprot arī, ka sauļošanās neko nelīdzēs ziemā." - jo? Dēļ leņķa uv atmosfērā gasījas?
From: | avral |
Date: | January 29th, 2011 - 12:12 am |
---|
| | | (Link) |
|
Man ieteica zīdainim dot divus pilienus Vigantol Oil (D3) dienā, lai mazinātu rahīta risku. Pareizs ieteikums vai nē?
Es nezinu. :) Liekas, tas pats efekts, ja tu tos pilienus dzer.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/17661565Es skatītos īpaši, jo zīdaiņiem visi tie mehānismi, kas tur cilvēku balansā tikai veidojas. Tāpat taisītu asins analīzes. Abiem.
(ir laiks gulēt)
Paklau, man tai vakarā nāca miegs. Es, protams, neesmu ārsts un nezinu kāds tas risks ir, bet pastāstīšu, ko zinu.
* Mazie var uzņemt D no mātes piena, ja māte to lieto, nav zināmi pārdozēšanas gadījumi.
* Pieaugušam ir visādi regulācijas mehānismi, kas tiek vaļā ar iespējamām toksiskām vielām, lieko D un tamlīdzīgi. Mazajam tie daļēji ir, daļēji veidojas.
* Tas nenozīmē, ka es zinu kautko sliktu par vitamīnu D un zīdaiņiem(vai pieaugušiem).
Un es gribētu, lai arī Tev viss būtu forši ;)
From: | avral |
Date: | February 13th, 2011 - 03:35 pm |
---|
| | | (Link) |
|
:)
From: | karuna |
Date: | February 5th, 2011 - 05:14 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Vienkārši valsts līmenī vajag pievienot pienam un šmigai D vitamīna piedevas un problēma būs atrisināta. :) Protams, būs cilvēki, kuriem pārtikā nav D vitamīna deficīta un kas par daudz, tas par ļaunu. Bet nu paši vainīgi, ka tādi izlecēji. Lai pērk dārgo “organisko” pārtiku bez piedevām. :D
Ar pārmērīgu sauļošanos ir tā, ka tas tomēr var radīt ādas vēzi. Tāpēc jau nēģeriem ir melna āda, lai pasargātu to no UV kaitīgās iedarbības. Baltādainie ir tikai dabas kompromiss ar mazāko ļaunumu :D
| From: | smejmoon |
Date: | February 5th, 2011 - 05:28 pm |
---|
| | "pienam un šmigai" | (Link) |
|
:-) es apmaldījos dažādās d vitamīna formās, kad sāku šo pētīt, bet katrai savs metabolisma ceļš. d2 un d3 piemēram ļoti atšķirīgi tiek uzņemti no pārtikas. savukārt, fotosintēzes rezultātā, tas uzreiz ir organismā pareizā formā. :)
par to pārmērīgo sauļošanos. kā tev liekas, Latvijā tas ir iespējams? :)
From: | karuna |
Date: | February 5th, 2011 - 05:47 pm |
---|
| | Re: "pienam un šmigai" | (Link) |
|
Tādam gīkam kā tev droši vien neiespējami, bet vispār jau uzskata, ka tomēr ir. :) Vai tad ādai neparādās iedegums, tāpēc ka organisms pats saprot, ka UV ir saņemts pietiekami un jāsāk aizsargāties.
Bet par pārtikas piedevām tas ir nopietni. Nezinu kā Eiropā, bet Amerikā D3 pievieno vairākiem pārtikas produktiem. Citādi tie hamburgeru un picu rijēji ātri vien atmestu pedāļus. :D