Reiz stāstot bračkam kaut ko par ziemā sastopamajiem ūdensputniem nobrīnījos, kāpēc viņš šķiet tik ieinteresēts*. Izrādās, viņu pļāpīgi draugi (vai draudzenes tomēr? ;)) esot uztrenējuši ik pa brīdim domīgā balsī teikt "aha" un atkārtot pāris pēdējos vārdus no runātāja teiktā. Sanāk gana pārliecinoši :D

(* - savu brāli satieku apm reizi 2 mēnešos un parasti abpusējā komunikācija aprobežojas ar "vakariņas gatavas? - jā/nē")