Damm. Šodien aļņiem bija laimīgā dienā. Var jau teikt, ka jābrauc man nedaudz patrennēties uz šautuvi, bet es domāju, ka tā nav galvenā problēma. Šodien pietrūka spēja vēsu prātu sakoncentrēties un noslēgt situāciju ar sev vēlamo rezultātu.
Stāvu uz mastu. Dzirdu, ka viens mežā bļauj, nevar īsti saprast, bet tas laikam nozīmē, ka mastā ir aļņi. Dzirdu, ka suns arī rej, tā ka stāvu un gaidu, redzamība gan nav tāda pārlieku laba, viena tāda 1.5m plata stidziņa stiepjas, bet tas arī viss. Pēkšņi skatos, ka parādās viens lielais. Bet to vien spēju kā aplūkot. Te uzreiz parādās nākošais. Skatos, ka kaut kādi ragi arī ir, tā ka daudz nedomājot šauju divreiz virsū. Redzu, ka īsti trāpīts nav, jo nekāda baigā reakcija no aļņa nav, tas vēl nedaudz tur grozās. Es ātri pārlādēju bisi, kamēr to daru dzirdu, ka blakus stāvošais arī ir izšāvis un redzu, ka pār sānu stigu pārlec buks. Tikmēr jau dzirdu, ka brīkšķot tuvojas atkal lielais. Sagaidu un izšauju vēl divas reizes, bet nekāda manāma efekta nav. Tādās situācijās ir jārīkojas ātri. Ātri sameklēju telefonu un zvanu, ka aļņi ir aizgājuši pāri, lai brauc pa ceļu priekšā. Pats jau arī esmu ticis līdz ceļam, tā ka arī iekāpju un braucu priekšā. Tā kā lodes iet uz beigām, tad aizņemos vēl pāris. Izkāpju ārā un gaidu. Tikmēr jau piebrauc vēl viens un jautā ko darīt. Es tur tā nedaudz runāju, kad pametu skatienu un redzu, ka alnis jau ir pienācis pie ceļa, bet skatās uz otru pusi. Iespējams, ja nebūtu tik ļoti sasteidzis šo brīdi un momentāli šāvis, bet labāk novērtējis situāciju un kārtīgi sakoncentrējies, tad arī būtu trāpijis, a tā alnis pārlika pāri ceļam neskarts.
Bet tas vēl nebija viss. Tālāk nolēma paņemt vēl vienu mastu, kur bija iegājis otrs alnis. Nu paņēmu vēl no tēva dažas lodes. Tā nu stāvu klausos, kas notiek, kad dzirdu, ka brikšķ un kaut kas tuvojas. Skatos, jā atkal alnis, pietiekami tuvu (10-15m), bet krūmos. Tā nu izdomāju, ka jāšauj vien virsū. Pēc pirmā šāviena ir tāds neliels pārsteigums, jo ir tikai pļakš, kas nozīmē, ka patrona nav normāli gājusi vaļā. Daudz nedomājot šāvu otreiz, bet nu šī lode jau caur krūmiem neizgāja. Tālāk jau tas alnis pēc šāviena izskrēja no krūmiem un aizskrēja tālāk. Damm, ka pietrūka šī te otra lode, jo vēlāk jau tas neskrēja pa tik lieliem krūmiem, a pārlādēt nevarēju paspēt.
Ātri rīkoties jau esmu iemācījies, tad vēl vajag samācīties rīkoties ātri un precīzi.

P.s. Vienmēr jau nevar trāpīt, tad tās medības nebūtu nemaz tik interesantas ;)