Dzīve man nekad tā īsti nav mācījusi koncentrēties. Pārāk bieži ir pieticis izšaut tikai aptuveni, lai sasniegtu pietiekamu rezultātu. Dzīvē pārāk reti ir tādas situācija, kur šāviens tiek vērtēts ar 0 vai 1. Dzīvē pārāk bieži pietiek trāpīt kaut kur pie centra, bet tikai retu reizi ir tādas situācijas, kur jātrāpa tieši centrā.
Man nav problēmas izšaut negaidītos apstākļos. Es zinu, ka šādi es tāpat trāpīšu kaut kur ap centru, bet tas nebūs centrs. Lai trāpītu centrā ir nepieciešama koncentrēšanās, bet to ir grūti izdarīt, jo pārāk bieži pietiek ar aptuvenu šāvienu.

Katram dzīvē ir savs šaušanas stils. Savējo es pārzinu diezgan labi, bet es nespēju to pietiekami novērtēt, lai saprastu, kas, cik ļoti un kā man tajā būtu jāmaina. Es zinu, ka šobrīd ir divas galvenās lietas, kuras varētu mainīt/uzlabot - šaut precīzi centrā, kas nav mana stiprā puse, un otra lieta ir tā, ka man nepatīk pārāk ilgi domāt par šo šāvienu - jo ilgāk domā, jo parādās vairāk šaubas. Ja es zinātu, kā koncentrēties līdz absolūti sīkām detaļām, lai trāpītu ļoti precīzi, tad es to iespējams arī darītu.

P.s. Dzīvē visas lietas no kāda skatu punkta ir acīmredzamas, taču reizēm mēs skatāmies no cita skatu punkta un vienkārši nespējam atrast šo acīmredzamo skatu punktu.