šonakt sapņoju par vārnām, kas sēdēja uz vadiem virs piemājas ielas, novēroja un, šķiet, pa vārniskam apkomentēja uz ielas notiekošo (notiekošais kā jau sapnī bija visvisāds) Pamazām satumsa, izskatījās, ka šīm izrāde arī sāk garlaikot, šīs sāka dīdīties, ķērkt, pa brīdim pret vadiem uzšķīla krāsainas dzirksteles knābja galā. Tas vēl likās normāli. Kad dzirksteles izvērtās par kaut kādiem iekš grafiti manītiem simboliņiem, arī vēl neko sliktu nepadomāju. Bet, kad laternas pēkšņi pārslēdzās uz prožektoru režīmu, vārnas izvilka kaut kādas idiotiskas cepurītes un spieķus un sāka uz tiem pašiem vadiem veidot kaut kādu parodiju par mūziklu dziesmā aicinot pirkt kaut kādu tur sazinkādu produktu, tad gan apvainojos ne pa jokam. Nevis īstas vārnas, bet kaut kādas reklāmdevēju nolīgtas bezmaz vai manā pagalmā iesmērējuši (seko uzmesta lūpa)
ar šādu domu arī pamodos