Augusta DebesisKeep It Simple |
| ||||||||||||||
es izlasīju un man likās pretēji - ka viņš ir tik pat nesakarīgs, kā vienmēr.
nav tā, ka domu nesakarīgu saka, doma IR sakarīga, bet pasniegšanas veids gan ne.
Rudzīšprāt, man laikam tagad vajadzētu justies vainīgai, ka pirms 20 gadiem neiedomājos par abortu. Tikai nezinkāpēc nemaz nejūtos vainīga. Fi.
Manuprāt, Tu nemaz to rakstu neizlasīji. Jeb tiešām Gorgonai taisnība.
Man pietika arī ar pusi no tā raksta.
nezinu. palīdzēt nepalīdzēs, kamēr netiks līdz atrisinājumam.
kas ir atrisinājums - nav ne jausmas. tas, ka šo apzinās, lasa, saprot, atkārto, atmaļ vēl un vļereiz visādos formātos (vēl sajūtas vainīgs vai aizvainots, vai vēl kaut kā) patiesi neko nedod. ja nav iespējas tikt pie atrisinājuma. trakums, ka neviens nevar īsti palīdzēt. neokorteksa apzināšanās neko nepalīdz limbiskās daļas sajūtām. un nošauj. :(
(Reply)
Drausmīgi eksaltēti. Es tik emocionālas uzstāšanās - īpaši no vīriešu puses - nespēju uztvert pienācīgā nopietnībā, sāku smīkņāt un domās analizēt paša autora kompleksus.
Viņa blogs varētu patikt sievietēm, kuras ienīst savas mātes un vīramātes un vīriešiem, kuri joprojām ir dēliņi
(Reply)
ljoti gruuti lasiit, jo briizhiem tiek pazaudeeta doma saliidzinaajumos (kaut kaada tiesnese uzradaas un nevar saprast, kas domaats. kaada barinjtiesas tiesnese?)
bet idejas labas. "maz iespēju tēvam ir ietekmēt sava bērna audzināšanu, ja māte to „tur rokās” – vai nu būs, kā es teikšu, vai nebūs nekā! "
(Reply)
Iedomājies, kas viņam būtu sakāms par adoptētājiem, kas nevis atņem tikai bioloģisko tēvu Tādu, Kāds Tas Ir (nodzēries un cietumā), bet arī bioloģisko māti!
/nē, labi, es vnk Rudzīti ņeaļo
Tev ir dīvains priekšstats par to, kas adopcijā ko atņem vai neatņem.
Un nē - man nav nācis ne prātā atņemt savai meitai nevienu no viņas vecākiem. Pat to, par kuru ziņu nav nevienam (visticamāk), pat pašai mātei nē.
Man? Tu kaut ko jauc.
Bet nēnu labi.
par Rudzīti sajūsmā nekad neesmu bijusi, bet šis man likās pat ļoti ok pārspriedums, jo īpaši uz šodienas fona, kad izšķirties ir visvienkāršākais no ceļiem:
Ir jāaizliedz šķiršanās – tādējādi liekot cilvēkiem reāli atbildēt par to, ko viņi ir sadarījuši. Bet ja tas nav iespējams „uz sitienu”, tad tomēr darīt visu, lai neļautu matriarhāliem refleksiem (poliandrija, grupu laulība utt.) „līst” no psihes dziļumiem ārā. Ko Dievs savienojis, ne cilvēkiem, ne Dievietei nebūs šķirt! Cilvēkiem uz monogāmu laulību būtu jāskatās ar tādu pašu pazemību, kā uz bērna piedzimšanas brīnumu. Un vienmēr jādomā, kā to attīstīt, izvest no strupceļiem, nevis kā to šķirt. Ja drīkst domāt pa šķiršanos, tad nav iespējams domāt par grūtību pārvarēšanu laulībā.
Čīzas, un man jau likās, ka esmu viena pati pasaulē. Paldies.
Neesi, neesi. Es ar domāju, ka prezervatīvi ir normāls ar galvu, nevis apakšgalu domājošu seksuāli aktīvu cilvēku pričendālis.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||