(no subject) |
---|
par Rudzīti sajūsmā nekad neesmu bijusi, bet šis man likās pat ļoti ok pārspriedums, jo īpaši uz šodienas fona, kad izšķirties ir visvienkāršākais no ceļiem: Ir jāaizliedz šķiršanās – tādējādi liekot cilvēkiem reāli atbildēt par to, ko viņi ir sadarījuši. Bet ja tas nav iespējams „uz sitienu”, tad tomēr darīt visu, lai neļautu matriarhāliem refleksiem (poliandrija, grupu laulība utt.) „līst” no psihes dziļumiem ārā. Ko Dievs savienojis, ne cilvēkiem, ne Dievietei nebūs šķirt! Cilvēkiem uz monogāmu laulību būtu jāskatās ar tādu pašu pazemību, kā uz bērna piedzimšanas brīnumu. Un vienmēr jādomā, kā to attīstīt, izvest no strupceļiem, nevis kā to šķirt. Ja drīkst domāt pa šķiršanos, tad nav iespējams domāt par grūtību pārvarēšanu laulībā. |
| |