gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2020-05-12 13:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
"Achievement-based pride is just a character flaw, especially if it's personal pride, which makes you a twerp. Pride in your population means gratitude for their centuries of labour, appreciation for the inheritance they gave you, the desire to preserve this inheritance instead of squandering it, passing it down to future generations, and teaching future generations to preserve this inheritance. Personal pride is anti-social, post-factum, ultimately transitory and aimless; population pride is pro-social, active, contributing to something lasting and important."


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]honeybee
2020-05-12 17:05 (saite)
pride in your community should be the best then

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-05-12 20:41 (saite)
Apmēram. Tiesa, sarunā, no kuras citāts, tika minēts, ka pride nav tas labākais jēdziens, varbūt labāk respect/admiration būtu piemērotāks. Bet domai nav ne vainas un tā pamatā izriet no pastāvīgi uzspiestā truisma par to kā nevajag lepoties par savu piederību tautai/rasei/kultūrai (protams, attiecināms tikai uz baltajiem heteroseksuālajiem cilvēkiem).
Ja tu esi lepns, cieni savu priekšteču radīto, tad šai sajūtai vismaz ir kāda konstruktīva nozīme un iespējams labums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2020-05-12 21:34 (saite)
Saglabā šo te domiņu līdz nākamajam praidam ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-05-12 21:59 (saite)
Nē nu mana doma jau tieši tāda. Ja jau piders var lepoties, ka viņam patīk sodomija vai sūkāšana, tad kāpēc baltais cilvēks nevar lepoties ar saviem senčiem, kas radīja šo civilizāciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gamemaster
2020-05-12 18:21 (saite)
Par to lepnumu ar populāciju gan gribas pārfrāzēt Tvena klasiku par nacionālismu kā augstāko egoisma formu: tas ir lepnums par to, ka tu šajā valstī esi pamanījies (randomā) piedzimt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-05-12 20:44 (saite)
Augstāk minētais izklājums gan konkrēti izdrāž attiecīgo Tvena radīto klišeju, kuru mūsdienās visi bez mazākās apdomāšanas rečitē. Un es nekad neesmu sastapis, ne dzīvē ne virtuāli, personu, kas šo kolektīvo lepnumu projicētu konkrēti uz savu ego. Tas ir kārtējais populārais mīts no usual sources.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gamemaster
2020-05-13 09:38 (saite)
Nez, man nereti šķiet, ka vairums tā, par ko ir iemesls valstī būt lepnam, ir radies kā reiz par spīti sabiedrībai.

Latvijas gadījumā par spīti tiem, kas balso par oligarhiem vai Putina čibuka zēlētājiem, par spīti nacrītārdiem, kuri onanē pie Ulmaņa portreta un grib diet kaut kādā prievīšu utopijā, par spīti hipsteriem, kas aizmirsuši, ka liberālisms paģērē arī viedokļu plurālismu, par spīti motivētiem vientiešiem, kuri varbūt izsitas amatos, bet domā provinciāli, par spīti ierēdniecībai, kura zemā atalgojuma dēļ spēj piesaistīt tikai viduvējības, par spīti nepotiskiem korumpētiem blatņikiem tiesībsaizsardzības iestādēs utt. utvljp.

Jāievieš jauna kategorija: institution-based pride, kas ir lepnums par to, ka pāris apgaismotiem cilvēkiem savulaik ir izdevies izveidot kaut kādas institūcijas (ar to saprotot prakses, vērtības, kultūru), kas pašas spēj atražot un uzturēt kaut necik liberālu demokrātiju, par spīti daudzu idiotu gadu desmitiem ilgiem centieniem tās sagraut. Lai gan arī te var diskutēt, cik lielā mērā tas ir mūsu nopelns, un cik - nepieciešamība piemēroties kaut kādiem civilizētās pasaules standartiem, lai saglabātu perkus no ES, OECD vai NATO.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-05-13 13:37 (saite)
(((Civilizētā pasaule))) pilnīgi noteikti nav tas, ko ņemt par olekti un demokrātija, vismaz tādā formā kā tā darbojas šajā civilizētajā pasaulē, nav vienīgā un galvenā vērtība, par kuru pateikties senčiem. 'Civic nationalism' ir pakļaušanās tiem spēkiem, kas vēlētos izšķīdināt visas tautas un kultūras vienā bezgaršīgā salātbļodā.

Mans respekts pret tiem cilvēkiem, kas radīja to latvisko vidi, valodu un savdabīgo kultūrtelpu, kuras kolorīts (par spīti sajaucēju mēģinājumiem) vēl ar vien šur tur ir palicis, neizriet no šo cilvēku politiskās pārliecības. Kultūra ir daudz vairāk par politiku. Saprotams, ka latviešiem ir relatīvi maz ar ko lepoties, bet es varu empatizēt, teiksim francūzim, kas staigā pa Parīzi un redz, ka tā kļuvusi par piedrazotu disnejlendu, kuru apsēduši kaut kādi neviena neaicināti čigāni. Vai, kad viņš ieiet Luvrā un tur uz pjedestāla stāv Jēzus čuru burkā, bet atsevišķi mākslas darbi novākti aiz tā, ka aizskar kaut kādu čigānu jūtas vai tml. Tas nav tas dēļ kā tika pārvarēti nacism un citas ligas. Tauta, kura nicina/aizmirst visu to bagāžu, kas radīta pirms viņiem kaut kādu pilnīgi no kultūras atsvabinātu ideoloģiju durmānā, neko labu neradīs arī uz priekšu. Sovoka korodējošā ietekme kā uz krieviem tā latviešiem tam piemērs.
Un jā, gēniem arī ir nozīme, lai ko tur nespiegtu "antirasisti".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?