Skatīties Muse no sēdvietām vakar bija tas pats, kas nodarboties ar seksu, izmantojot lētu prezervatīvu. It kā jau process tas pats, tikai nez kāpēc kaifa nekāda. Baigi ātri attapāmies, ka mums aiz muguras, dažas rindas augstāk ir siena un tur plaša eja. Burtiski uzlidojām augšā no tās enerģijas pārpilnības, kas bija sakrājusies, sēžot pirmo dziesmu laikā. Un tad devām vaļu gan rokām, kājām, galvai un visām emocijām.
Neredzēju varbūt palielu daļu no mega šova, bet tajā afekta stāvoklī acis vaļā nevērās ne pa kam. Tā sviestainā dziesma Save Me bija tieši laikā, lai aizietu pēc alus - turklāt neko nenokavēju, jo rindu nebija un izeja bija turpat blakus.
Tas intro pirms Knights of Cydonia - tās ermoņikas (šitādas) - bija tik, tik, tik ļoti vietā, jo spēka vairs lēkāt nebija, vajadzēja emocijas nomierināt. Apsēdāmies uz grīdas, aizvērām acis un izbaudījām to intro, lai pie nākošām taktīm jau lektu gaisā līdz pat koncerta beigām.

Pēc konča vēl pasēdējām zemē, kamēr cilvēki aizvācas. Rezultātā aizsēdējāmies tik ilgi līdz mūs apsargs palūdza iet prom ar tekstu, ka koncerts jau beidzies :D
tiesa gan, spiešanās pa trepēm un pie izejas bija vēl nenormāla.

Šodien sāp spranda, bet līksmo sirds.

Paldies viņiem!

Isolated system + Uprising