lauska ([info]lauska) rakstīja,
@ 2010-06-11 22:57:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Man ir paradums nepievērst uzmanību lietām, kuras neatzīstu par uzmanības vērtām, bet šodien vilcienā Sloka - Rīga bija neiespējami nedzirdēt un pirmo reizi mūžā nepārliecināties, ka anekdotes par treniņbiksēs tērptiem jauniešiem ir realitāte.
Saruna apmēram šāda:

- Čo, bļe, ti nahuj, bļe? (agresīvi pagrūž sarunu biedru)
- Pašol ti nahuj, bļe, sovsem ahujel! (grūž pretī)
- Davai, bļe, hvatit vam hujetj! (iejaucas trešais, cenšas nomierināt)


Es biju uz pakaļas ne jau tāpēc, ka ausis sāka vīt, bet tāpēc, ka saruna bija acīmredzami bezjēdzīga, un es, goda vārds, pirmo reizi dzirdēju cilvēkus ar tik trūcīgu vārdu krājumu. Pilnīgi žēl nabadziņu palika.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]nenoteiksme
2010-06-11 23:41 (saite)
čau, Lauskas jaunkundz!
nupat ieviesi skaidrību, ka pilnīgnoteikti tagad un tūlīt jāklausās Let It Be. Liels paldies Tev! ;)
[atvainojos gan par ārpustēmu. kaut kā nevarēju šo nepateikt :)]

(Atbildēt uz šo)


[info]aranel
2010-06-12 00:49 (saite)
Vārdu krājums ohujenna plašs :D

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?