skaudri skaistā paralēli mēsluvaboles ētika
Vakar aizgāju gulēt plkst. 24.20, bet šorīt piecēlos... plkst. 12.00. Kārtējā no galvas sapuvusī diena, nu!

Nu ko, nu neko. Patiesībā šodien šausmīgi sagruzījos, vispār pēc vraka, ne pēc cilvēka jutos. Tā tas nav paredzēts, dzīve patiesībā ir samērā skaista padarīšana.

Atnācu mājās, un pieķēros pie tā, kas man jau sen, sen sēž uz nerva: mantu vētīšanas un liekā mešanas laukā. Jo nu es it kā cienu minimālismu un askēzi, bet pašam pilns ar drazu istabā. Vārdu sakot, tagad istabā ir haoss, bet daļa no drazām jau sabāzta maisā ārā mešanai, un process turpināsies rīt un parīt, un kamēr būs minimālisms un kārtība! :-) Šobrīd gan bardax baisms! Un kārtošana ļoti uzlaboja garastāvokli.

Katalizatori:
1) ravejsledzejs ieraksts par mēslu vaboļu un dažu labu zīdītāju paradumiem
2) skaudri mokas par grūto dzīvi — palasīju un padomāju. Nezinu visus faktus, taču šķiet, ka čalim dzīve nav nemaz tik sūdīga: dzīves vieta ir (stc., pašā Rīgas centrā), ēst ir par ko nopirkt, fiziskais stāvoklis normāls, studē, jāstrādā nav. Nūūūū, un ja tā padomā, kāds apmēram to pašu varētu pateikt par mani pašu: darbs ir, kur dzīvot ir, badu nemirstu, utt., utt., — nav ko gausties, atslābsti un dzīvo tik nost!

Interesanti, ka tie skaudri drūmie ieraksti patiesībā nemaz nav "gruzījoši", drīzāk tie man raisa garlaicību. Ieraksti ar fotogrāfijām bija daudz izklaidējošāki :-)