Vajag domāt ar galvu, bļe :-D

Šodien domas klejo.

Gulēt mazāk par 8 stundām bija neprāts. Arī izdzert otro 12 grādīgo kokteiļa pudelīti vakar bija neprāts.

Vienkārši jādara ar izjūtu, prātīgi.

Skaists rīts, lietus visu paspilgtina.

Once in a lifetime, you find that power
To break out and run from the devil's deep clutch.
— Mike Oldfield - Magic Touch - YouTube


Ir 09:11 no rīta. Vēl neesmu salasījies internetus. Visa diena priekšā. Jūtos labi. Prāts ir dzidrs un tukšs, gatavs darboties. Ķermenis ir vingrs, šorīt jau paskrēju. Bērns aizvests uz dārziņu. Brokastis paēstas izdzertas — testēju Joylent, un tas ir lielisks, bet par to citreiz. Viss ir izdarīts. Esmu gatavs.

Vai es lasīšu internetus, neko nepadarīšu, jutīšos nožēlojami? Vai arī tomēr studēšu programmēšanu, aizvedīšu auto uz tehnisko apskati, būšu laimīgs un priecīgs?

principā tev ir jābūt momentam, brīdim,
laika sprīdim
kurā uz jautājumu "kāpēc?"
tu adekvāti spēj atbildēt sev, Visumam,
kaimiņu Frīdim

nenāk miegs -- domas jaucas, par lietām, ko nevaru izdarīt, par to, ko nesaprotu, nesaprotu, nemāku, nemāku

grūti darīt to, kam neticu; grūti saprast to, ka citu cilvēku patiesība atšķiras no manā galvā iebūvētās

sagaidīšu gaismu un braukšu ar auto uz Latgali -- pieskrūvēšu jumtam kori, salabošu mātes velosipēdam kameras un riepas... to es vismaz māku

nav jau gluži tā, bet bilde savā ziņā skaista



+ man ir sajūta, ka visi, ko es pazīstu, ir mazliet sajukuši prātā, mani ieskaitot -- vismaz spriežot pēc vārdiem un darbiem

UPD. sāku tos mezglus cirst :-/ ja paņemts par daudz, jānoliek daļa zemē.

Neiešu pēc ruma. Dzeru nomierinošu zāļu tēju. Un tad man rīt nebūs paģiru, un diena būs produktīva. Smēķēt gan uzpīpēšu. Jo... ak jel.

lielākā svētdienas daļa norakstīta — poxa, ņer ņer ņer
čista jābeidz dzerstīties :-D
abet kā lai nedzer, ja šmiga vakarus padara tik jaukus

par to domāšu es rīt! kgan rīt jau nekas, jāpiedomā tuvāk nedēļas nogalei :-)

arī skriešanas pauzi biju paņēmis, 2 nedēļās kopā tikai 5 km, lolz — tas ir eksistenciālais jautājums "vai eksistē dzīve pēc maratona noskriešanas" :-D

ai, gulēt jāiet ^___^

Darbā strādājās normāli, biju pat diezgan produktīvs...

Tikai viena lieta. Kā jau parasti, atvēru dirty.ru, bash.org.ru, habr.ru, nekur.lv, feisīti, draudziņus... visas brīvdienas biju bez internetiem. Un sāka galvā grozīties doma, vai tiešām es pavadu savu laiku sēžot internetos, kamēr vērtīgās sekundes vienkārši aiztikšķ nebūtībā... ir taču tik daudz lietu un vietu ko pasaulē redzēt, tik daudz cilvēku, kurus satikt!

Nevaru šobrīd tā gari paskaidrot kāpēc, bet kurmīša ieraksts par nešausmināšanos un neīdēšanu, bet gan par dzīves dzīvošanu kaut kā arī ļoti paķēra.

Ap plkst. 16.30 vispār biju jau sastresojies pats no savām domām uz eksplodēšanas robežas, tā ka plkst. 17.00 devos mājup.

Pa ceļam uz mājām skaļi klausījos Ladytron, un bija ļoti jauka saulaina pēcpusdiena, un no tā mani vispār sāka purināt, jo tik jaukās pēcpusdienās taču VAJAG KAUT KO DARĪT, bet es zināju, ka man nav plāna, ka es neko nedarīšu, ka ...

Vārdu sakot, kad nonācu kolhozā, mani jau purināja konkrēti, iedzēru 3x50 gramus šnabja, tad atlaida :-) Vēl šovakar dzeru aliņu, bet vairs dzert vispār neprasās, man ir labi un jauki.

Lai izklaidētu savi, ar youtube palīdzību daudz maz apguvu spēles "backgammon" noteikumus, tik ar ko uzspēlēt šobrī īsti nav... vai arī... vakars vēl nav nemaz noslēdzies :-)

Laba Daba 2012, hmm? Nekad neesmu bijis uz Labu Dabu. Vispār šovasar nevienā festivālā neesmu bijis.

Varētu nopirkt biļeti, ieliet mašīnā benzīnu, grozīt stūri un spiest pedāļus un nokļūt, staigāt pa teritoriju skaidrā, klausīties mūziku, justies vientulīgi, emocionāli un labi...

Sigh ^____^

Vakar aizgāju gulēt plkst. 24.20, bet šorīt piecēlos... plkst. 12.00. Kārtējā no galvas sapuvusī diena, nu!

Nu ko, nu neko. Patiesībā šodien šausmīgi sagruzījos, vispār pēc vraka, ne pēc cilvēka jutos. Tā tas nav paredzēts, dzīve patiesībā ir samērā skaista padarīšana.

Atnācu mājās, un pieķēros pie tā, kas man jau sen, sen sēž uz nerva: mantu vētīšanas un liekā mešanas laukā. Jo nu es it kā cienu minimālismu un askēzi, bet pašam pilns ar drazu istabā. Vārdu sakot, tagad istabā ir haoss, bet daļa no drazām jau sabāzta maisā ārā mešanai, un process turpināsies rīt un parīt, un kamēr būs minimālisms un kārtība! :-) Šobrīd gan bardax baisms! Un kārtošana ļoti uzlaboja garastāvokli.

Katalizatori:
1) ravejsledzejs ieraksts par mēslu vaboļu un dažu labu zīdītāju paradumiem
2) skaudri mokas par grūto dzīvi — palasīju un padomāju. Nezinu visus faktus, taču šķiet, ka čalim dzīve nav nemaz tik sūdīga: dzīves vieta ir (stc., pašā Rīgas centrā), ēst ir par ko nopirkt, fiziskais stāvoklis normāls, studē, jāstrādā nav. Nūūūū, un ja tā padomā, kāds apmēram to pašu varētu pateikt par mani pašu: darbs ir, kur dzīvot ir, badu nemirstu, utt., utt., — nav ko gausties, atslābsti un dzīvo tik nost!

Interesanti, ka tie skaudri drūmie ieraksti patiesībā nemaz nav "gruzījoši", drīzāk tie man raisa garlaicību. Ieraksti ar fotogrāfijām bija daudz izklaidējošāki :-)

Vispār gribas aizbraukt uz Mangaļsalu ar auto un basām kājām noskriet 10 km gar jūru. Daudz benefitu: man patīk stūrēt, pie jūras ir jauki, un pārliecināties par to, ka vēl joprojām varu noskriet 10 km. Nu jāpadomā. Jāapsver. Varbūt rīt no rīta, ja izdosies piecelties ap 6-iem?

Vārdu sakot, februāris un marts nodzīvots tā (alkohols, (pseido)gadījuma sekss, šausmīgs stress darbā par nepadarīto, utt.), ka...

Es nezinu, kā to aprakstīt.

Vārdu sakot, galvā ir notikusi migrācija no sajūtas "es esmu vienā pasaulē un visi citi cilvēki ir otrā pasaulē, kura ir bezgalīgi tāla un sveša no manējās" uz sajūtu "es esmu vienā pasaulē ar visiem citiem cilvēkiem un varbūt es [kaut kad ne pārāk tālā nākotnē] spēšu ar viņiem kaut kā ... es nezinu, sadraudzēties, sadarboties"...

Ahh, datora burtos tas izskatās tik citādāk nekā manā galvā! Jebkurā gadījumā, kaut kas ir mainījies... vismaz man tā šķiet.

Brīvdienās braukšu uz laukiem... beidzot. Vai atkalapvienošanās ar māsu, māti citā līmenī? Only time will show tell.

Āāāāāāāāā LOL

Atkal negulēju visu nakti, noskatījos vēl vairākas Air Crash Investigation sērijas.

No fragmentiem ir apmēram sakomponēta otrdienas dzeršanas "filmiņa". Nu jā, mana dzērusī personības daļa ir kāda ir :-/ Bet nu, kas padarīts, padarīts. Uzskatīšu to par mācību stundu.

Internetus gandrīz nelasu :-)

Samaksāju par sienām (īri). Vēl mēnesi man nelīs lietus uz galvas, un maniem krāmiem ir vieta. Tas ir labi.

Jūtos ļoti noguris, man nāk miegs, gulēt neiešu, jo plkst. 10.00 jābūt pie zobārstes.

Un tomēr... pat paskatoties uz manu "izdemolēto" bankas kontu... kaut kā mazliet nez kāpēc radās sajūta, ka tomēr, iespējams, ar mani viss tomēr būs labi.

Man tikai vajag nostabilizēties, sakārtoties, padomāt. DON'T PANIC.

Melanholisks un gaišs nācu mājās. Ieraudzīju kolhōza logu. Mūzikas atskaņotājs sāka spēlēt jauki pozitīvu mūziciņu. Paskatījos — ansambļa “Röyksopp” kompozīcija “Coming Home”. Forši tā.

Izlasīju par to, kādēļ [ai, citreiz]

Pēc mirkļa došos paskriet. Ir doma doties uz Biķernieku pusi, tad jau redzēs, cik tālu tikšu :-)

Tagad — uz darbu! Man tur vairāki darba uzdevumi jau nedēļām ilgi stāv neizdarīti! Apnika, gribu viņus nomočīt :-)

Vispār, apnika muļļāties darbā. Sagribējās kaut ko arī izdarīt!

Un jā, piecēlos plkst. 10.45, tagad ir plkst. 12.33, un darba vietā būšu ap plkst. 13.00. Un tas ir drausmīgi! Un ko man tagad, raudāt? Nekā nebija!

Jo nu tas ir no vienas puses pizģec — uzņēmumā trūkst darbinieku, bet es te mokos ar savu strādātnegribēšanas lēkmi, nu! Es zinu, ka viņa pāries, bet kad!? Es to varētu pārietināt šodien :evil:

Nu es taču būtu labs strādnieks, man tikai kaut kas ir salipis prātā pa virsu spējām! Visādas iedomātas problēmas un neīsti kavēkļi! Nost! NOST!!!

Tūlīt uzkopšu kolhōzu. Vakar [pēkšņi!] izrādījās, ka es šonedēļ esmu dežurants :-)

Tad kaut ko padomāšu par ko un kā un kāpēc. Pa vecam vairs nevar un tā nepaliks. Nu, pa dzīvi [manu] vispār. Es pārāk daudz domāju un maz daru. Ā, un internetus pārāk daudz lasu :-D

Tagad dolbīšos no tīrīšanas :-)