nez, kā tas ir, kā tas būtu -- dzīvot ar kaisli un entuziasmu, visu dienu, jau no paša rīta?

jo nu nedrīkst jau tā. vajag mierīgi. nē, nu drīkst, kaislīgi un entuziastiski, pat VAJAG -- ierasties darba vietā 9:00 un Čakli un Kaislīgi un Entuziastiski, plānveidīgi strādāt Katru Dienu tā. 5 dienas nedēļā. Saplānot entuziasmu un normēt kaisli. Jo bez tā jau arī nevar!

nolādētais zemnieku tips, pārņēmis vadību. kur mums, medniekiem, vācējiem un oportūnistiem, izaugušiem starp plānveidīgajiem zemniekiem, nemākošiem dzīvi, likties?

-------------

tur augšā mazi murdziņi, es taču nezinu, tās tikai manas iedomas

P.S. Visādi tādi pārspriedumi ir labi un jauki, taču gribētos, lai tie pārspriedumi kaut ko arī dotu, kaut ko paktiski taustāmu, kaut kādu reālu ieguvumu.

P.P.S. Borjomi man mazliet jau ir apnicis, tagad dzīvojos ar Essentuky, arī labs. Narzāna mūsu lauku bodē nav, varbūt ir otrā, bet tā man nav pa ceļam, tāpēc tā. Pagaidām Essentuky :-) Ir labs!

Vakar aizgāju gulēt plkst. 24.20, bet šorīt piecēlos... plkst. 12.00. Kārtējā no galvas sapuvusī diena, nu!

Nu ko, nu neko. Patiesībā šodien šausmīgi sagruzījos, vispār pēc vraka, ne pēc cilvēka jutos. Tā tas nav paredzēts, dzīve patiesībā ir samērā skaista padarīšana.

Atnācu mājās, un pieķēros pie tā, kas man jau sen, sen sēž uz nerva: mantu vētīšanas un liekā mešanas laukā. Jo nu es it kā cienu minimālismu un askēzi, bet pašam pilns ar drazu istabā. Vārdu sakot, tagad istabā ir haoss, bet daļa no drazām jau sabāzta maisā ārā mešanai, un process turpināsies rīt un parīt, un kamēr būs minimālisms un kārtība! :-) Šobrīd gan bardax baisms! Un kārtošana ļoti uzlaboja garastāvokli.

Katalizatori:
1) ravejsledzejs ieraksts par mēslu vaboļu un dažu labu zīdītāju paradumiem
2) skaudri mokas par grūto dzīvi — palasīju un padomāju. Nezinu visus faktus, taču šķiet, ka čalim dzīve nav nemaz tik sūdīga: dzīves vieta ir (stc., pašā Rīgas centrā), ēst ir par ko nopirkt, fiziskais stāvoklis normāls, studē, jāstrādā nav. Nūūūū, un ja tā padomā, kāds apmēram to pašu varētu pateikt par mani pašu: darbs ir, kur dzīvot ir, badu nemirstu, utt., utt., — nav ko gausties, atslābsti un dzīvo tik nost!

Interesanti, ka tie skaudri drūmie ieraksti patiesībā nemaz nav "gruzījoši", drīzāk tie man raisa garlaicību. Ieraksti ar fotogrāfijām bija daudz izklaidējošāki :-)

sāk rasties doma

ja jau pats es neko nevēlos un man viss vienalga

tad es varētu sarēķināt, cik man vajag mēnesī naudas

un piedāvāt manu ķermeni/prātu par attiecīgo summu / mēnesī

izklausās mazliet pretīgi

bet tas ir kaut kāds solis pretī risinājumam