![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Baravikas mežā, izrādās, bija. Tāpat apšubekas un bērzabekas, un priežubekas un samtabekas. Rūgto beku nebija. Šogad vispār nevienu neesmu atradusi. Domāju, varbūt viņām kas slikts noticis.
Vēl bija vilnīši un pāraugušas pelēcītes. Makstenes un čigānietes. Un pilns ar smiltenēm, bet tās es tā ļoti nelasu, man liekas, smiltenēm ir ļotu intensīva un savdabīga garša. Alksnenes gandrīz visas bija pagalam, laikam nosalušas. Bērzlapes bija, bet maz.
Ir pilsoņi, kuri laikam lasa tikai baravikas, ir tādi, kuri vārāmās nemaz neņem. Un tad visādi nozares profesionāļi, kuri pat vistenes lasa. Un ziemas celmenes. Somi patiešām neēd bekas, toties lepsē iekšā visādas kantarellas, t.sk. miroņu taurenes; pat sabiedriskajā ēdināšanā tādas bija.
Ja man bērnībā Juronkulis nebūtu iemācījis, ka makstenes ir labas un garšīgas, es tādas laikam nelasītu.
Un kādas sēnes lasāt jūs, mana mīļā Cibas draudze?
Vēl bija vilnīši un pāraugušas pelēcītes. Makstenes un čigānietes. Un pilns ar smiltenēm, bet tās es tā ļoti nelasu, man liekas, smiltenēm ir ļotu intensīva un savdabīga garša. Alksnenes gandrīz visas bija pagalam, laikam nosalušas. Bērzlapes bija, bet maz.
Ir pilsoņi, kuri laikam lasa tikai baravikas, ir tādi, kuri vārāmās nemaz neņem. Un tad visādi nozares profesionāļi, kuri pat vistenes lasa. Un ziemas celmenes. Somi patiešām neēd bekas, toties lepsē iekšā visādas kantarellas, t.sk. miroņu taurenes; pat sabiedriskajā ēdināšanā tādas bija.
Ja man bērnībā Juronkulis nebūtu iemācījis, ka makstenes ir labas un garšīgas, es tādas laikam nelasītu.
Un kādas sēnes lasāt jūs, mana mīļā Cibas draudze?
( šitās - Makstenes un čigānietes - gan ne)
bijām joka pēc šodien Zemgales vidienas pierobežas pusē mežā. Šogad galīgi švaki, tas pats viss tika nolasīts. ja kādreiz tur čigānietes un priežu bekas mētājās un es arī neņēmu, tad šogad arī ar tām švaki.
šodienas loms uz diviem cilvēkiem bija 1 baravika, 1 bērzubeka, tās glumās mazās sviestabekas (laikam graudainās zinātniski) un vienā vietā atrasta kaudze ar mistiskām dzeltenām bērzlapēm, varietāti tā arī nespējām noteikt. vārītas ok, ceptajās 'karbonādēs' nedaudz rūgtums tomēr.
vecāku lasītās govmīžas un cūcenes vairs nebrūķējam, mūsu vēzim pietiks jau :D
lasīšanas princips:
1) gailenes. sākas pirmās te, apnīk jau ap septembri i zupās, i mērcēs.
2) bekas. mērce. reti zupa. minētās priežu bekas parasti neņemu, jo nepatīk smaka cepot. bērzu beku kājas arī vāru, dievīgas.
3) bērzlapes/podiņi. vārīts podiņš ar sāli ir vislabākais. lielās cepures karbonādēs.
p.s. iesaku ievērtēt rudens taureni/miroņu taureni :) ēdama sēne ar patīkamu garšu
Kas ir govsmīžas?
Vai ta bērzlapes nevāri vispirms? Es nevāru tikai zaļās.
Miroņu taureņu mūspusē nav.
mjā, jāmēģina sevi piespiest tās makstenes sadūšoties...
daudzas bērzlapes var nevārīt, cept uzreiz. es neķēpājos tur pētīt, kura varietāte tad nu ir sīvāka, apēdam visas tāpat, ka nošņakst vien, tās dažas sīvākās ij nepamana. šoreiz tik tā sanāca, ka visas bija vienādas.
Vilnītim ir balta piensula. Vilnītis jāvāra.
bet viņas nav tādas brūnas, ilgi turas baltas
labi, es ceru, ka šis šogad vienkārši Zemgalē bija slikts sēņu gads. tas mūsu mežs gan tiek paretināts pēdējā laikā regulāri, un arvien vairāk cilvēku arī metas uz turieni. jāmeklē citur un dziļāk :)
Vilnīšus, cūcenes un alksnenes gan nē, jo ar tiem liela ķēpa pēcapstrādē. Govju bekas arī nē.
Parasti apstājos pie daudzuma, ar ko pietiek 2-3 ēdienreizēm.