pajautā! -

diemžēl, bez iekšējās motivācijas nekas nesanāk. :( bez tās nelīdz neviena no uzskaitītajām metodēm.

ar to pašu. lai aiziet parunāties, gan jau izstāstīs visu, ko un kā labāk darīt.

bet varbūt ir vērts ar kādu psihologu parunāties. sakārtot "bēniņus" ir svarīgāk par ampulu.

nu kā tad nav problēmu? dzeršana jau arī ir tā problēma.

Ja dzer, tad ir problēma, kaut arī ne vienmēr viegli pamanāma.
Uzdrošinos teikt - alkohols visbiežāk ir mīlestības aizstājējs (reizēm arī prieka un veiksmes). Piekrītu amanitai - "bēniņu" sakārtošana risina visas problēmas (+ vēl, protams, nepieciešama gribēšana to darīt,bet saprotu, ka šoreiz vismaz tas ir).

ja ir sūdi un patiesa gribēšana no tiem tikt ārā, tad arī "pie psihologiem negājējs" aizies pie psihologa, vienalga, visu ko, jebko izdarīs. ja cilvēks pauž vēlmi un vienlaicīgi uzstāda noteikumus, tirgojas - to jā, bet šito nemūžam, tad es saožu izlikšanos un manipulēšanu. žēlas actiņas, pārliecināti notēlotu "gribēšanu pārstāt" tikai ar vienu vienīgu mērķi - pavilkt to beigto kaķi drusku tālāk, iegūt laiku, saglabāt status quo un labdarīti pie sāna. ja cilvēks grib pārstāt dzert, tad gan jau lasīt prot un info, kur un kā to izdarīt, atrast PATS spēs.

un vispār - man sirds asiņo, skatoties, kā stipras, foršas, gudras meitenes šādās situācijās kļūst par lupatām "palīdzēšanas" vārdā. vislabākā palīdzēšana ir nepalīdzēšana. viss.

nav naudinjas,nav alinja.
skarbi,bet darbojas vislabaak no pilniigi visaam sisteemaa,ampulaam un dzidneikiem.

pieskjir noteiktu summu,pieprasi chekus..bla bla bla
ierobezhojot jebkuras cilveektiesiibas,alkoholikjis saak justies kaa necilveeks,un katram tachu gribas buut cilveekam.
un galvenais..nekaadas miikstas sirdis vinja virzienaa.iezheelosies mazliet,un viss saaksies no gala.

wo wo man ar tā liekas..

Minesotas (12 soļu) programma. valsts apmaksātā - Dārza ielā (netālu no Medicīnas akadēmijas), privātā - Dzelceļnieku slimnīcā. pēc tam AA.

ok, painteresēšos.

Es domāju, ka tikai cilvēka paša griba ilgtermiņā var palīdzēt.

Pirmais jau ir, ka cilvēkam pašam jāaptver tas, ka viņam būs nopietni sūdi, ja turpinās dzert.
Otrais ir cilvēkam apzināties, ka viņš tiešām negrib nodzerties un kļūt par nelietojamu alkoholiķi.

Tikai tad var būt kaut kāda virzība uz priekšu - piespiedkārtas ārstēšana u.tml. jau cilvēkam nepalīdzēs.

Bet, kā es saprotu Tevis rakstīto, cilvēks pats vēl nav atzinis, ka viņam ir problēmas?

Ja tas tā ir, tad diemžēl viņam visticamāk būs japakrīt vēl dažus soļus zemāk. Diemžēl mana pieredze (gan ar sevi, gan ar citiem) ir tāda, ka pirms cilvēks vienu dienu nepamodīsies un nesapratīs, ka nu ir SŪDI - nu, pirms tas nebūs izdarīts, ārstēties negribēsies.

Un tad jau sekos grūtākais - noturēties skaidrā arī pēc, sakām, mēneša nedzeršanas, kad visas ar dzeršanu saistītās problēmas šķiet tik attālas, kad atkal iestājās doma - 'Bet es tācu esmu kļuvis gudrāk, šoreiz es to varēšu kontrolēt!'

AA dažiem palīdz, bet vienlaikus, manuprāt, tā organizācija ir tāda tīri sektantiska. Nu, pēc aprakstiem un nostāstiem, cilvēkam spiež noliegt savu brīvo gribu tieši attiecībā uz alkoholu. Ja nav citu izeju, tad jau nav, bet citādi ieteiktu ko citu.

Tās ampulas darbojas nosacīti. Es pazinu vienu alkoholiķi, kuram tās neko daudz neizdarīja. Es tagad nezinu, vai viņš pie psihologa aizvilkās, vai pats ar gribasspēku tika tam pāri, bet tagad jau ir skaidrā četrus mēnešus.

Psihologi pārsvarā ir bulšits.

Nu, tas par Zviedrijas psihologiem. Par LV nezinu.

Mana pieredze no psihologiem vismaz nav īpaši laba. Nesaku jau, ka nevienam nevar palīdzēt, bet tīri personīgi ne man, ne personām manā tuvumā, ir bijusi pārāk laba pieredze no tiem. Saprotams, ar atsevišķiem izņēmumiem.

var mēģināt sākt ar psihologu un dažādām z''lu tējām, tabletēm u.t.t. nevajadzētu aiziet līdz ampulām. Arī kodēšana var līdzēt. Bet visa pamatā ir jābūt kaut kripatai gribasspēka. Ja tāda nav, tad nelīdzēs nekas. Man tuvs cilvēks jau 40 gadus mēģina atmest dzeršanu un ir izmēģinājis pilnīgi visu gan AA, gan Straupi, gan kodēšanos, vārdotājus, svēto ūdeni, zāļu tējas, tabletes.. visu. JA NAV GRIBASSPĒKA UN STIPRA GARA, tad nekas neizodies.. diemžēl.

Pie visa varu piebilst, ka labi palīdz, ja pats dabū sajust, cik pretīgs ir tā dzerot. Labi uzlabo motivāciju, jo vienkārši cilvēks pats sev riebjas.

ja cilvēkam ir saprašana un iekšējā inteliģence, ļoooti palīdz Minesota (atrodas Pārdaugavā). Tur iespundē uz kādu laiciņu ar citiem atkarīgajiem (dažādu jomu) un tad nu viņus visus psiholoģiski ietekmē, skalo smadzenes.. morāli baigi grūti, bet, ja iztur, palīdz.

minesota + tuvinieku "nepalīdzēšana" (kā jau yannel augstāk skaudri un precīzi uzrakstījusi)

Manam radiniekam palīdzēja hipnoze: viņš uz korķa sēdēja gadus 15 vismaz, bet kopš hipnozes pagājuši jau divi gadi — ne pilītes. Cits cilvēks pavisam (labā nozīmē, protams).

nu hipnoze palīdz.
bet ja nekur nav gājis tad jāsāk ar mazumiņu.
tikai jāsaprot, tiklīdz kautkas izgāzīsies tam otrriez ticības nebūs.

vispār ampulas un kodešanas der tiem kas dumjāki. ar tiem kas inteliģentāki ir grūtāk.
vispār vajag sākt ar psihologu, jo dzeršana rdas no depresijas. šādas vai tādas bet depresijas

vispār nevar cilvēku aizvest. es tādus atvestos esmu 100 redzējusi bet izārstējas tie kas paši atnāk un saka ka vairs nevar.