Darba fāze, fāzes griešanās, domas-pārdomas
Šorīt kārtīgi izgulējos, piecēlos nedaudz pirms plkst. 11.00, nesteidzīgi paēdu. Nedaudz aizkavējās rīta rutīna, jo uz pusstundu bija atslēgts karstais ūdens. Jūtos svaigs, jūtos labi. Starp citu, vakar ātri iemigu. Forši :-)

Pirms dažiem mēnešiem sāku strādāt pašreizējā darba vietā, pēc ilgstoša bezdarbības un atpūtas perioda. Atskatoties atpakaļ saprotu, ka šis "atslodzes" laika posms man neko daudz nav devis... mierīgi varēja to izlaist... kaut gan — nevarēja. Ja varētu, tad būtu izlaidis. Tātad — nevarēju.

Darbā man tagad tāda "interesanta" situācija. Parasti es jaunā darba vietā normāli, čakli strādāju kādus pāris gadus, tikai tad parādījās kaut kāds slinkums un sviests un nevēlme strādāt. Bet te, pēc nostrādātiem dažiem mēnešiem iestājās šī dīvainā neko nevēlmes darīt fāze. Ļoti straujš cikls. Es domāju, ka tas ir labi. Jo ne jau darba vieta, vide, programmēšanas valodas, kolēģi nosaka šo manu manu "saiešanu sviestā". Es pats saeju :-) Nu, un man ir liela interese tomēr tikt šim sviestam sevī pāri. Neko episku jau nevajag. Var vienkārši sistemātiski vingrināties, tāpat kā skriešanā. Lai noskrietu 21 km, nevajag "ļoti gribēt noskriet pusmaratōnu"; daudz derīgāk un rezultatīvāk — efektīvāk! — ir vienkārši trīs reizes nedēļā noskriet 7 km...

Tātad, ko daru šodien, tagad un te: ieradīšos darba vietā plkst. 13.00, un godīgi līdz plkst. 21.00 šancēšu. Ar darbu nesaistītus internetus neatvēršu nevienu reizi. Redzēs, ko varu izdarīt ar svaigām, nepiesārņotām smadzenēm.

Ja šonedēļ neizdosies tikt atpakaļ darba režīmā, tad rakstīšu atlūgumu. Ja nav lemts, tad nav lemts, un nav ko springt un radīt spriedzi citos. Negribas aizņemt vietu, kur izpausties jauniem, čakliem un centīgiem cilvēkiem :-) Naudiņa arī kādam laikam pietiks, tā ka atradīšu citu nodarbošanos. Bet par to es domāšu piektdienas vakarā. Tagad — uz darbu. Ar domu, nevis luņoties, bet padarīt kaut ko interesantu!

Jo slinkie cilvēki nav slikti. Viņi vienkārši ir garlaicīgi un neinteresanti — ar viņiem nav par ko parunāt, ar viņiem nav ko kopīgi padarīt! Man, piemēram, ne īpaši patīk uzturēties garlaicīgu cilvēku sabiedrībā; tātad — es arī nevēlos būt garlaicīgs. Nu tad, par ko vispār ir jautājums, ja jau šīs lietas ir skaidras?...