Kaut kad šorīt sacīju dzīvesbiedram, ka aiz sienas viss kaut kā mierīgi, ka tik spraigais spāņu seriāls nav beidzies ar vienam otra nožmiegšanu. Vilku pieminēt ilgi nevajadzēja, vakarā karstasinīgais pārītis (patiesībā, lomu sadalījums tur ir tāds - spalgais motorzāģis un dobjais bubinātājs) attiecības skaidroja īpaši dramatiski. Katrā ziņā, spalgais motorzāģis (viņa ir knapi tam savam džekam līdz plecam, bet ticu, ka viendien iziešu priekšnamā un tur tas džeks gulēts, pārzāģēts uz pusēm gan) deva vaļā uz pilnu klapi, mainot toņkārtas tā, ka operdziedtājās nervozi rij kūkas kaktā, bet performanci noslēdza ar īpaši izjustu apraudāšanos no kura pat akmens mīksts paliktu, ja vien tas būtu iespējams (ja viņa raudātu lavu).

Un kad viņi taisa tos savus (pārsvarā - diezgan monolodzīgos) escandalo, vienmēr atceros, ka viens no šejienes draugiem, kurš ir dzimis Kolumbijā, man reiz teica, ka pats viņš izvairoties no latino čikām, jo viņas esot psihas.