Mums reiz bija gadījums, aprakstīju to arī cibā. Vecajā dzīvoklī aiz sienas ar skandalēja un pēc skaņas bija skaidrs, ka piedevām palaida rokas. Reiz, nelielās viesībās, kad šie sāka savu ikvakara trādirīdi mēs sagājām pie sienas un ar sākām līdzīgās toņkārtās tupa bļaut. Uz mirkli iestājās klusums. Pēc piec min bija zvans pie mūsu durvīm aiz kurām stāvēja kaimiņu "stiprākā" puse un agresīvā tonalitātē pieprasīja pārtraukt jaukšanos viņu dzīvē un ņirgāšanos. Apstulbinoši, ne? Vārds pa vārdam, līdz viņš dabūja pa muti. Tā pamatīgi. Nolaidām vēl pa diviem kāpņu posmiem uz atvadām ar. Un zin kas bija, pēc 40 min. kad šis ieradās ar mentiem, kuri starp citu visas mūsu mazās viesības noguldīja uz zemes ar seju grīdā (dikti nepatīkami) , visai karavānai no muguras vilkās sieva kura nebalsī bļāva - cilvēku izkropļojuši, varmākas, slepkavas. Vot tā vot. Jāatzīst gan, ka to kaimiņu pamatīgi toreiz nozilināja, pēc protokola divi zobi, ribas un neskaitāmas hematomas. Un smadzeņu satricinājums topingā.