Ir tāds raidījums The Sky at Night. Šad tad paskatos, diezgan interesants un kopumā sakarīgs. Pēdējā sērijā bija viena mazliet amizanta lieta.
Noslēguma daļa tika veltīta jaunai zinātnes nozarei, kas saucas kosmosa arheoloģija. Runāja profesore, kura iesaukusi sevi par Dr Space Junk. Viņa stāstīja, ka daļai no tām grabažām, kas rotē ap Zemi ir vērtība, piemēram, ir satelīti, kuri ir nozīmīgi kā kultūras vēstures liecības un, ka mums vajag nošķirt grabažas, kas patiešām ir grabažas no materiālās kultūras pieminekļiem. Daudz šādu cilvēcei nozīmīgu vietu un objektu atrodas uz Mēness un tie esot jāsaglabā. Pēdu nospiedumi uz Mēness ietilpst šajā kategorijā un mums šķiet, ka tie paliks neskarti miljoniem gadu, jo nav nedz atmosfēras, nedz mikrobu, bet tomēr garantijas neesot – uz Mēness krīt meteorīti.
Tik tālu viss ok. Bet tad:
Šiem pēdu nospiedumiem jau esot liela nozīme pašiem par sevi, bet...tā esot pat vēl lielāka, ja jums ir zināms viss stāsts. Apollo skafandrus izgatavoja šuvējas un pēdu nospiedumi ir atstāti ar virs-zābakiem, kuri tika atstāti uz Mēness. Ta kā... kad jūs skatāties uz šiem pēdu nospiedumiem, tad ziniet: tie ir vīrieša pēdu nospiedumi, bet tos zābakus taisīja sievietes.
Aha.. Nevarētu teikt, ka man šis “Vīrieši aizlidoja uz Mēness, bet sievietes uztaisīja kosmiskās galošas” šķistu ļoti iedvesmojoši. Es saprotu, ka tajā laikā zinātnē sieviešu bija maz, taču nolikt šīs lietas blakus gluži nevajadzētu. Pietiek vienkārši atzīt, ka pagātnē situācija bija cita, bez nepieciešamības izvilkt laukā zābakus un nolikt to kā kaut kādu sieviešu lepnumu blakus toreizējiem Apollo sasniegumiem. Tas vienkārši izskatās visai muļķīgi.