Kurvjzieža kontemplācijas

Oh my God!

Krāšņais Kurvjziedis

Oh my God!

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vai pasaulē ir daudz cilvēku, kurus nopietni interesē Dieva eksistences jautājums?

Mīļo Cibiņ, ja Tu, pieņemsim, sastaptu Sava Mūža Neapstrīdamāko Autoritāti, kura Tev sniegtu visuzskatāmāko un neapšaubāmāko pierādījumu Dieva esamībai vai neesamībai - vai Tevi ļoti iepriecinātu, ja atbilde būtu tāda, kādu Tu būtu gaidījis. Vai Tava dzīve un pasaules uztvere radikāli mainītos, ja šī atbilde NEbūtu tāda, kādu Tu būtu gaidījis?

Mmmm?
  • brrr...
    ne iepriecinātu, ne kko mainītu manā dzīvē
  • Vieniigaa autoritaate buutu pats Dievs. Un kad vinsh teiktu, ka vinja nav, mees kopaa aizvadiitu atlikusho muuzhiibu smejoties ;)
    • Es gan nezinu, kā viņš kaut ko spētu pateikt, jo ja man kāds izrādītos tik bezkaunīgs un apgalvotu, ka viņš ir dievs, es viņam atbildētu, ka es esmu krāsainais televizors.

      Rezultātā secinājums ir viens. Dievs ir tikai viens un tikai dāds, kādu es viņu zinu un uztveru un neviens man nevar pierādīt vai apgāst manu priekštatu par to.

      Burvji, šarlatāni un viltvārži lai iet ieskrieties ;D
  • 1)nu, es esmu. tāds cilvēks.

    2)ņea. jo-Neapstr. Autorit. un sirdsbalss ir savstarpēji neietekmējams parādības.
  • uz pirmo jaut. atbilde ir - es esmu.

    uz otro: ja jaut. ir par autoritaati, tad vinjsh ir gljuks un es vinju nesaprotu. ja jaut. ir par to, vai dieva eksistences/neeksistences neapshaubaams pieraadiijums mainiitu manu pasauli pashos pamatos, tad atbilde ir jaa.
  • Man pilnīgi noteikti nav tādu nākotnes plānu, kurus varētu ietekmēt Dieva esamība vai neesamība.
    • Nju, pati esamība/neesamība varbūt arī ko ietekmē, to jau mēs nezinām. Jautājums ir, vai ko ietekmētu Tavas Neapstrīdamās Zināšanas.:)
      • Esmu izštukojis, ka mēs abi, ja Viņš eksistē, esam pietiekami slaidi, lai netraucētu viens otram. Kas attiecas uz otru no iespējām, neviens no maniem plāniem nebalstās uz to, ka kaut kas nokritīs no gaisa. Līdz ar to no zināšanas nekas nemainīsies.

        Bet man ir procesuālas dabas jautājums - kā tu iedomājies Neapstrīdamas Zināšanas iegūšanu?
        • Neiedomājos.:)
          T.i., šajā jautājumā neiedomājos. Bet, principā tam vajadzētu būt kaut kam tikpat uzskatāmam kā Dekarta secinājumam, ka no domas var secināt šīs domas subjekta eksistenci un neko vairāk.
          Jā, nu mazliet atkāpjoties no šīs stingrības - kaut kas, kas mani pārliecinātu tikpat labi kā savulaik Pitagora teorēmas pierādījums.:)
          • Par nelaimi misijas apziņa un aicinājums kaut ko pierādīt parasti piemeklē ar loģiku neapgrūtinātos.
  • Cilvēks, kam ir nepieciešams dievs, nevar būt mana autoritāte.
  • es sho jautaajumu esmu atrisinaajusi (prieksh sevis)...
    liidz ar to... nekas nemainiitos.
  • Nespēju tādu autoritāti starp cilvēkiem iedomāties ;-)
  • Eu! Krii! Tu taču esi liela meitene!
    Neviens cilvēks nevar būt neapstrīdama autoritāte.

    Es domāju, ka tie kuri tic Dieva esamībai, nu tā - riktīgi tic, tos tur par neesamību nepārliecināsi. Tie, kuri netic (es tā domāju) vienkārši ļoti alkst, ka notiktu brīnums , kurš viņiem būtu kā pierādijums Dieva esamībai. :-)
    Nu līdzīgi, kā tīnis, kurš nēsājas riņķī un brēc, ka viņam nav vecāku. :-)

    Un vēl var stiept tēmu tālāk - Dieva kā personas vai Dieva, kā Dievāja?
    • 1)neteicu, ka tam jābūt cilvēkam.
      2)domu, ka šis jautājums var būt vienaldzīgs, Tu tātad nepieļauj?
      • Es vienkārši nevaru iedomāties, kas spētu mani pārliecināt, ka augstākās varas nav.
        Pieļauju, ka ir lāudis, kam tas nerūp. Es jau tā kā vairāk runāju par tiem, kam ir savs viedoklis tēmā.
  • Ja man kaads pieraadiitu, ka Nav, tad mainiitos principaali viss pasaakums! Reaali aizietu un pa purnu sadotu visiem politikjiem! :)
  • Bulgakova "Meistars un Margarita"
  • Vispār vienīgo ļoti labo pierādījumu esmu lasījusi intervijā ar Kārli Streipu, kur viņš paskaidroja, ka tic dievam, jo negirb mirt - pati nāvews ideja viņam liekas ļoti netaisna. tas nu reiz bija arguments, kam es piekritu ar visām četrām.
    Bet vispār - ja man kāds pierādītu, ka dievs ir... Jā, tas mani ietekmētu gan. Un ne uz pozitīvo pusi. Es par šādām ziņā, visticamāk būtu ļoti nikna. Nikna - tas vēl ir maigi teikts.
    Jo ja viņš ir - lai tik viņš saturās.
  • heh, es saaku domaat, ka toch ir. tas tik buutu prikols. protams, radikaali mainiitos pilniigi viss, tb, es pate.
    • Ja nav, tad po, a ja ir, tad nafig jau uzreiz bojaat attieciibas?
      Bet kaa zinaams, cilveeks nekad nespees piejemt taadu informaaciju, kuras piejemshanas sekas ir atziit, ka "ja ne prav" :)
  • Iedomājies Pilātu, kā viņš stāv kaut kāda sasista nīkuļa priekšā un pēkšņi iedomājas: "Un ja nu tiešām... ja nu tiešām IR."
    Man no tās ainas skudriņas skraida pa skaustu. Un ja nu tiešām...
  • Būtu ļoti ļoti grūti atrast tādu autoritāti.
    Taču, ja nu pēkšņi atrastos kādi citi pierādījumi tam, ka Dievs (vismaz tāds, kā, cik es saprotu, to parasti saprot) ir, tad 2.gadījums atstātu daudz lielāku iespaidu uz manu dzīvi, nekā pirmais. Konkrēti:
    1.gadījums, tiek pierādīts, ka Dieva nav. Es varētu paraustīt plecus un teikt "Es to jau zināju".
    2.gadījums, tiek pierādījs, ka Dievs ir. Tad es varētu paraustīt plecus un teikt "Kam viņš ir vajadzīgs?", bet pēc tam nīgri piebilst: "Vai viņu nevajadzētu tiesāt?"

    P.S. [info]tishina ir lieliska atbilde, mani komplimenti :)
Powered by Sviesta Ciba