iepriekšējā nakts bija praktiski negulēta un sekojoši pēcpusdienā tā, ka fiziski vēmiens no nespēka un stresa, bet tik daru uz priekšu, asaras rīdama un ik pa pārstundām bērnu barodama. ap 8, zinu, ka histērijā vārīju zupu, lai būtu vismaz kaut kas kuņģī, sagaidīju pusnakti, noliku gulēt bērnu un pašai būtu pēdējais brīdis likties blakus, bet nu ko - jāstrādā. saņēmu visus spēkus, aizsūtīju ingmāru pēc brownijiem uz Statoil un ķēros pie darīšanas.
Ingmārs tā steidzās, ka pakļuva turpat pie benzīntanka zem mašīnas - galvenais jau, ka dzīvs, tikai ritenis čupā, cepumi sabirzuši. vienojās par nodarījumu segšanu, pārnāca ar tiem nolāpītajiem brownijiem un turpināja strādāt. vēl joprojām neesam pabeiguši.