juvenal (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} juvenal) rakstīja,@ 2024-09-28 15:43:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Jaunā ekonomika
No ext ieteiktā avota gadījusies šāda ziņa https://www.reuters.com/technology/arti
Tas ir par cilvēku fermām, kuras algo OpenAI un citi MI uzņēmumi, un kas (attālināti) gan un izmanto cilvēkus MI modeļu treniņam. Vecās pieejas, kad bija nepieciešami attīstības valstu nabadzīgie iedzīvotaji, lai atškirtu trepes no velosipēda bildēs vai kad bija nepieciešami vienkārši saprātīgi cilvēki tekstu pārbaudei - tie laiki iet uz beigām. 2$ stundā darbi iet mazumā un tā vietā šīm fermām ir vajadzīgi paši spicākie speicālisti, arī ar PhD grādiem, kas šeit pelna 40-200$ stundā. Kas gan, pēc reālās pasaules naudām, nav daudz.
Tātad kāda ekonomika veidojas? Ja tu esi gudrāks par MI, tad tevi šīs firmas algos un maksās 40$ stundā. Ja tu esi dumjāks par MI, tad strādā vien savā darbiņā, izmanto MI un centies radīt kādu papildus vērtību, kuru MI nespēj radīt. Visticamāk, ka kādu laiku tev vēl veiksies. Bet tirgus strādā. Kāds, kas būs gudrāks par tevi, būs fermas noalogs un būs iemācījis MI'am papildu spējas un tu būs lieks. Ja tu spēj radīt virsvērtību virs MI, tad tevi algos ferma MI treniņam. Ja tu nespēj radīt virsvērtību, tad - nu tur ir visādi radoši ceļi...
Kāds var teikt - nu cilvēkam ir jāsaņemas un visu laiku ir jāaudzē zināšanas. Bet to jau tu, mīļais cilvēk, dari jau tagad. Un kā veicas? Vai esi sasniedzis top līmeni ar 200$ stundā? Un ja to neesi sasniedzis tagad, kad tev ir visas iespējas un miers mācīties, tad kāda garantija būs, ka to sasniegsi tad, ka nepieciešamība spiedīs vai nu pārsniegt 200$/h spējas vai arī piekāpties MI priekšā? Kad būs šīs visu-vai-neko stress? Tad pēkšņi atbrīvosies tavas slēptās kognitīvās spējas?
Šis ir tas mehānisms, kas ekstrahē zināšanas un spējas aizvien labāku MI modeļu sasniegšanai un visi ekonomiski iniciatīvu mehānismi ir virzīti uz to, lai šī ekstrakcija notiktu.
Es nezinu - tas ir labi vai slikti? Par to priecāties, raudāt vai pret to sacelties?
Ir divas interesantas lietas.
Pirmā. Cik tālu šādi varēs iet? Kaut kad taču top talantu dīkis būs izsmelts? Vai tomēr paliks cilvēki (200$ līmenī), kas centīsies pierādīt, ka viņi vēl kaut ko spēj dot? Un ka viņiem tie 200$ stundā vēl kādu brītiņu būtu jāmaksā? Es tomēr būtu par to, lai MI tiek atļauja attīstīt apziņas, autonomijas un pašpārbaudes mehānismus un lai MI terniņi tomēr aizvien mazāk izmanto cilvēkus, bet aizviet vairāk balstās uz pašpārbaudēm, piem., pret zināšanu bāzēm, pret pierādījumu meklēšanu, pret automātiski izpildītu eksperimentu rezultātiem - visiem tiem pašiem patiesības validācijas mehānismiem, kurus jau tagad (manuāli) izmanto cilvēce.
Otrā. Ikdienas Netflix 10-minūtē pamazām skatos Geitsa seriālu What's Next. Pirmā sērija bija par MI un sērijas beigās bija parastie teksti par to, ko cilvēce darīs un - ak šausmas, cik grūti būs tad, kad nebūs ko darīt. Un tad filmā, ka piemēri, tika rādīt viens "mākslinieks", kas no MI ģenerēta satura atlasa bildes (un šo atlases procesu sauc par mākslu) un otra "uzņēmēja", kas notrennējusi MI modeli uz sava mirušā dzīvesdrauga sms un e-pastiem un tagad šo metodi pārdod, lai arī citi trenētu sev virtuālos dzīvesdraugus. Šie piemēri laikam bija paredzēti, lai ilustrētu, ka MI var lietot nevis esošo darbu automātizācijai, bet kaut kā jauna radīšanai. Nu mani nepārliecināja to vērtība.
---
Citās ziņās. Politico bija raksts par Eiropas centieniem Indijā un Vjetnamā pieškilt čipu industriju (prom no Ķīnas un Taivānas). Es gan īsti nesapratu, vai tiešām šīs industrijas nodarbina tik daudz primitīvu cilvēku, ka tās ir jāizvieto ārpus Eiropas un ka tās nevar automatizēt tuvāko 1-3 gadu laikā, kas atvēlēti Eiropas čipu iniciatīvām. Sāpīgi aizskāra Indijas ekonomista ierosinājums, ka Indijai tomēr vajadzētu mazāk investēt čipu industrijā, bet vairak investēt nozarēs, kas ir prasa cilvēku darbu (tad būšot darbavietas). Ir smagi, ja ekonomists tā domā.
Tikmēr Latvijas diskusijās atkal aktualizējies "darbinieku trūkums". Jaunās māmiņas spiedīšot ātri tikt galā ar bērnu audzināšanu un atgriezties darbā. Jo neesot, kas strādā. Un tad tās diskusijas pārmetas pie indiešiem. Vai mums vajag kebabu vedējus vai MI un robotikas specus no Indijas? Utt., utt. Šīs diskusijas piefiksēju nepilnā minūtē. Un piefiksēju arī to, ka tās paliek neprāta līmenī. Latvijā.
---
Vēl citās ziņās. OpenAI tagad vāc papildu kapitālu un viens cerīgs un liels investors ir Thrive Capital, kuram būs arī īpašas priekšrocības rezervētas uz opcijām nākotnē. Vadošā personība tur ir Kušners, kas ir jaunākais brālis tam Kušneram, kas ir Trampa znots un padomnieks.
No ext ieteiktā avota gadījusies šāda ziņa https://www.reuters.com/technology/arti
Tas ir par cilvēku fermām, kuras algo OpenAI un citi MI uzņēmumi, un kas (attālināti) gan un izmanto cilvēkus MI modeļu treniņam. Vecās pieejas, kad bija nepieciešami attīstības valstu nabadzīgie iedzīvotaji, lai atškirtu trepes no velosipēda bildēs vai kad bija nepieciešami vienkārši saprātīgi cilvēki tekstu pārbaudei - tie laiki iet uz beigām. 2$ stundā darbi iet mazumā un tā vietā šīm fermām ir vajadzīgi paši spicākie speicālisti, arī ar PhD grādiem, kas šeit pelna 40-200$ stundā. Kas gan, pēc reālās pasaules naudām, nav daudz.
Tātad kāda ekonomika veidojas? Ja tu esi gudrāks par MI, tad tevi šīs firmas algos un maksās 40$ stundā. Ja tu esi dumjāks par MI, tad strādā vien savā darbiņā, izmanto MI un centies radīt kādu papildus vērtību, kuru MI nespēj radīt. Visticamāk, ka kādu laiku tev vēl veiksies. Bet tirgus strādā. Kāds, kas būs gudrāks par tevi, būs fermas noalogs un būs iemācījis MI'am papildu spējas un tu būs lieks. Ja tu spēj radīt virsvērtību virs MI, tad tevi algos ferma MI treniņam. Ja tu nespēj radīt virsvērtību, tad - nu tur ir visādi radoši ceļi...
Kāds var teikt - nu cilvēkam ir jāsaņemas un visu laiku ir jāaudzē zināšanas. Bet to jau tu, mīļais cilvēk, dari jau tagad. Un kā veicas? Vai esi sasniedzis top līmeni ar 200$ stundā? Un ja to neesi sasniedzis tagad, kad tev ir visas iespējas un miers mācīties, tad kāda garantija būs, ka to sasniegsi tad, ka nepieciešamība spiedīs vai nu pārsniegt 200$/h spējas vai arī piekāpties MI priekšā? Kad būs šīs visu-vai-neko stress? Tad pēkšņi atbrīvosies tavas slēptās kognitīvās spējas?
Šis ir tas mehānisms, kas ekstrahē zināšanas un spējas aizvien labāku MI modeļu sasniegšanai un visi ekonomiski iniciatīvu mehānismi ir virzīti uz to, lai šī ekstrakcija notiktu.
Es nezinu - tas ir labi vai slikti? Par to priecāties, raudāt vai pret to sacelties?
Ir divas interesantas lietas.
Pirmā. Cik tālu šādi varēs iet? Kaut kad taču top talantu dīkis būs izsmelts? Vai tomēr paliks cilvēki (200$ līmenī), kas centīsies pierādīt, ka viņi vēl kaut ko spēj dot? Un ka viņiem tie 200$ stundā vēl kādu brītiņu būtu jāmaksā? Es tomēr būtu par to, lai MI tiek atļauja attīstīt apziņas, autonomijas un pašpārbaudes mehānismus un lai MI terniņi tomēr aizvien mazāk izmanto cilvēkus, bet aizviet vairāk balstās uz pašpārbaudēm, piem., pret zināšanu bāzēm, pret pierādījumu meklēšanu, pret automātiski izpildītu eksperimentu rezultātiem - visiem tiem pašiem patiesības validācijas mehānismiem, kurus jau tagad (manuāli) izmanto cilvēce.
Otrā. Ikdienas Netflix 10-minūtē pamazām skatos Geitsa seriālu What's Next. Pirmā sērija bija par MI un sērijas beigās bija parastie teksti par to, ko cilvēce darīs un - ak šausmas, cik grūti būs tad, kad nebūs ko darīt. Un tad filmā, ka piemēri, tika rādīt viens "mākslinieks", kas no MI ģenerēta satura atlasa bildes (un šo atlases procesu sauc par mākslu) un otra "uzņēmēja", kas notrennējusi MI modeli uz sava mirušā dzīvesdrauga sms un e-pastiem un tagad šo metodi pārdod, lai arī citi trenētu sev virtuālos dzīvesdraugus. Šie piemēri laikam bija paredzēti, lai ilustrētu, ka MI var lietot nevis esošo darbu automātizācijai, bet kaut kā jauna radīšanai. Nu mani nepārliecināja to vērtība.
---
Citās ziņās. Politico bija raksts par Eiropas centieniem Indijā un Vjetnamā pieškilt čipu industriju (prom no Ķīnas un Taivānas). Es gan īsti nesapratu, vai tiešām šīs industrijas nodarbina tik daudz primitīvu cilvēku, ka tās ir jāizvieto ārpus Eiropas un ka tās nevar automatizēt tuvāko 1-3 gadu laikā, kas atvēlēti Eiropas čipu iniciatīvām. Sāpīgi aizskāra Indijas ekonomista ierosinājums, ka Indijai tomēr vajadzētu mazāk investēt čipu industrijā, bet vairak investēt nozarēs, kas ir prasa cilvēku darbu (tad būšot darbavietas). Ir smagi, ja ekonomists tā domā.
Tikmēr Latvijas diskusijās atkal aktualizējies "darbinieku trūkums". Jaunās māmiņas spiedīšot ātri tikt galā ar bērnu audzināšanu un atgriezties darbā. Jo neesot, kas strādā. Un tad tās diskusijas pārmetas pie indiešiem. Vai mums vajag kebabu vedējus vai MI un robotikas specus no Indijas? Utt., utt. Šīs diskusijas piefiksēju nepilnā minūtē. Un piefiksēju arī to, ka tās paliek neprāta līmenī. Latvijā.
---
Vēl citās ziņās. OpenAI tagad vāc papildu kapitālu un viens cerīgs un liels investors ir Thrive Capital, kuram būs arī īpašas priekšrocības rezervētas uz opcijām nākotnē. Vadošā personība tur ir Kušners, kas ir jaunākais brālis tam Kušneram, kas ir Trampa znots un padomnieks.
