![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ikreiz, kad padzirdu (palasu), ka šāda vai tāda izglītība - sākot no svešvalodas un klūdziņpīšanas, beidzot ar kodolfiziku, - tiek vērtēta pēc principa "vai un kā tas palielina izglītojamā konkurētspēju darba tirgū", man gribas kā tādai NVO aktīvistei pieķēdēties kādā publiskā vietā vai uzlēkt uz bruņutransportiera un aurēt megafonā: "Apturiet cilvēku tirdzniecību!"
Nu labi, īstenībā, protams, ne gluži tik patētiski - vien riebumā noskurinos par ļaužu prātu sapī/išanos kādā dīvaini greizā vērtību sistēmā, kurai pēc verdzības oficiālās atcelšanas nevajadzētu būt pārāk aktuālai, bet redz, kā tomēr - ir!
Man nepatīk pasaule, kurā par zināšanu galveno (ja ne vienīgo) vērtību tiek pasludināta to spēja būt naudas pelnīšanas instrumentam. Man šī doma šķiet slimīga un bīstami vedinošana uz pašas dzīves padarīšanu par darbarīku - tā vietā, lai to dzīvotu. Nerunāsim pat par to, ka būtu neiespējami iedomāties, piemēram, seno Atēnu brīvo pilsoni dodamies izzināt debesu sfēru griešanās pamatprincipus vai matemātikas teorēmas nevis tāpēc, ka viņam tas šķiet interesanti, bet tāpēc, ka šīs zināšanas (vai pat melīgs apliecinājums, ka viņam tādas piemīt) viņu padarītu par labāku darbarīku kāda cita acīs.
Mēs esam iestiguši labprātīgas verdzības laikmetā, vergu domāšanā un pat lepojamies ar to - lūk, kas man šausmina teju ne ikreiz, kad dzirdu pieminam diploma vai izglītības "vērtību tirgū".
Nu labi, īstenībā, protams, ne gluži tik patētiski - vien riebumā noskurinos par ļaužu prātu sapī/išanos kādā dīvaini greizā vērtību sistēmā, kurai pēc verdzības oficiālās atcelšanas nevajadzētu būt pārāk aktuālai, bet redz, kā tomēr - ir!
Man nepatīk pasaule, kurā par zināšanu galveno (ja ne vienīgo) vērtību tiek pasludināta to spēja būt naudas pelnīšanas instrumentam. Man šī doma šķiet slimīga un bīstami vedinošana uz pašas dzīves padarīšanu par darbarīku - tā vietā, lai to dzīvotu. Nerunāsim pat par to, ka būtu neiespējami iedomāties, piemēram, seno Atēnu brīvo pilsoni dodamies izzināt debesu sfēru griešanās pamatprincipus vai matemātikas teorēmas nevis tāpēc, ka viņam tas šķiet interesanti, bet tāpēc, ka šīs zināšanas (vai pat melīgs apliecinājums, ka viņam tādas piemīt) viņu padarītu par labāku darbarīku kāda cita acīs.
Mēs esam iestiguši labprātīgas verdzības laikmetā, vergu domāšanā un pat lepojamies ar to - lūk, kas man šausmina teju ne ikreiz, kad dzirdu pieminam diploma vai izglītības "vērtību tirgū".
Un es zinu, ka Tu nepiederi pie šiem cilvēkiem, tā kā nekādu personiska uzbraucienu tur nav nemaz :)
Jā, piekrītu, ka mācīties, lai piepildītu citu espektācijas, ir nožēlojami, varbūt pat vēl nožēlojamāk kā mācīties, lai būtu vērtīgāks runājošais darbarīks. No otras puses - ja nebūtu tik dziļi iesakņojies priekšstats, ka "izglītība ir vērtīga, tāpēc, ka ļauj pelnīt naudu", varbūt uz dažiem nabaga murmuļiem šis vecāku un sabiedrības spiediens būtu daudz mazāks.
Nu, šis priekšstats veidojās laikos, kad izglītība bija ekskluzīvs pasākums (un parasti arī garantēja labu iztikšanu), tādēļ tā iesakņošanās neizbrīna. Tagad, kad izglītoto
ir kā negrieztu suņuskaitā ir vērojamas dažas pārprodukcijas pazīmes, bet labu amatnieku pietrūkst (arī tādēļ, ka tehnoloģiju dēļ labai amatniecībai jāmācās gandrīz tikpat ilgi kā bakalauram, protams, ir citādi.(man par attaisnojumu var minēt faktu, ka ekspektācijas bija ļoti plaša mēroga un to, ka man būs augstākā izglītība es zināju jau septiņu gadu vecumā. tas, ka man nebija ne jausmas, ko tas nozīmē, protams, nav būtiski)
bet nu jā, teiksim, es savu naudiņu labprāt iztērētu pati savai garīgajai pilnveidošanai utt (par ko es vismaz zinu, kur tas nonāks), nevis abstraktai citu izglītībai
a varētu tā, ka atņem nodokļu naudu tikai tiem, kam nekādas garīgās dzīves vispār nav un atdod tiem, kam ir dafiga un vēl pāri paliek, bet ņaudiņas nav? :D
/esatvainojos par saviem stulbuma uzplūdiem un "nosūtīt" podziņu "dzēst" podziņas vietā
2) Tiem kam nav garīgās dzīves, vēl arī naudu atņemt, tā lai vispār nekā nepaliek? Nu ļoooti taisnīgi.
Ja cilvēks nav pārliecināts par to, ko vēlas ar savu dzīvi pasākt, tad labāk ir, ka viņš izvēlas profesiju, kas sniedz labumu sabiedrībai vai valsts ekonomikai. Līdz ar to tas, ka valsts stimulē šādu izglītības politiku ar budžeta vietu kvotām vai citām metodēm, ir tikai normāli. Nav pareizi, ka cilvēks aiz tā, ka nezina, ko grib, aiziet studēt to, kas šķiet "vieglāk". 18 gadu vecumā sevi vēl lielākoties neapzinās kā sociuma daļu, kura attīstību ietekmē ar savām izvēlēm, un retais spēj izdarīt adekvātu izvēli, ja nav izteiktas vēlmes un pārliecības par savu nākotni. Tādēļ uzskatu tikai par normālu, ka valsts ar dažādām metodēm motivē vai palīdz izvēlēties šiem neizlēmīgajiem to, kas sniedz lielāku kopējo labumu.