![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ikreiz, kad padzirdu (palasu), ka šāda vai tāda izglītība - sākot no svešvalodas un klūdziņpīšanas, beidzot ar kodolfiziku, - tiek vērtēta pēc principa "vai un kā tas palielina izglītojamā konkurētspēju darba tirgū", man gribas kā tādai NVO aktīvistei pieķēdēties kādā publiskā vietā vai uzlēkt uz bruņutransportiera un aurēt megafonā: "Apturiet cilvēku tirdzniecību!"
Nu labi, īstenībā, protams, ne gluži tik patētiski - vien riebumā noskurinos par ļaužu prātu sapī/išanos kādā dīvaini greizā vērtību sistēmā, kurai pēc verdzības oficiālās atcelšanas nevajadzētu būt pārāk aktuālai, bet redz, kā tomēr - ir!
Man nepatīk pasaule, kurā par zināšanu galveno (ja ne vienīgo) vērtību tiek pasludināta to spēja būt naudas pelnīšanas instrumentam. Man šī doma šķiet slimīga un bīstami vedinošana uz pašas dzīves padarīšanu par darbarīku - tā vietā, lai to dzīvotu. Nerunāsim pat par to, ka būtu neiespējami iedomāties, piemēram, seno Atēnu brīvo pilsoni dodamies izzināt debesu sfēru griešanās pamatprincipus vai matemātikas teorēmas nevis tāpēc, ka viņam tas šķiet interesanti, bet tāpēc, ka šīs zināšanas (vai pat melīgs apliecinājums, ka viņam tādas piemīt) viņu padarītu par labāku darbarīku kāda cita acīs.
Mēs esam iestiguši labprātīgas verdzības laikmetā, vergu domāšanā un pat lepojamies ar to - lūk, kas man šausmina teju ne ikreiz, kad dzirdu pieminam diploma vai izglītības "vērtību tirgū".
Nu labi, īstenībā, protams, ne gluži tik patētiski - vien riebumā noskurinos par ļaužu prātu sapī/išanos kādā dīvaini greizā vērtību sistēmā, kurai pēc verdzības oficiālās atcelšanas nevajadzētu būt pārāk aktuālai, bet redz, kā tomēr - ir!
Man nepatīk pasaule, kurā par zināšanu galveno (ja ne vienīgo) vērtību tiek pasludināta to spēja būt naudas pelnīšanas instrumentam. Man šī doma šķiet slimīga un bīstami vedinošana uz pašas dzīves padarīšanu par darbarīku - tā vietā, lai to dzīvotu. Nerunāsim pat par to, ka būtu neiespējami iedomāties, piemēram, seno Atēnu brīvo pilsoni dodamies izzināt debesu sfēru griešanās pamatprincipus vai matemātikas teorēmas nevis tāpēc, ka viņam tas šķiet interesanti, bet tāpēc, ka šīs zināšanas (vai pat melīgs apliecinājums, ka viņam tādas piemīt) viņu padarītu par labāku darbarīku kāda cita acīs.
Mēs esam iestiguši labprātīgas verdzības laikmetā, vergu domāšanā un pat lepojamies ar to - lūk, kas man šausmina teju ne ikreiz, kad dzirdu pieminam diploma vai izglītības "vērtību tirgū".
Jā, piekrītu, ka mācīties, lai piepildītu citu espektācijas, ir nožēlojami, varbūt pat vēl nožēlojamāk kā mācīties, lai būtu vērtīgāks runājošais darbarīks. No otras puses - ja nebūtu tik dziļi iesakņojies priekšstats, ka "izglītība ir vērtīga, tāpēc, ka ļauj pelnīt naudu", varbūt uz dažiem nabaga murmuļiem šis vecāku un sabiedrības spiediens būtu daudz mazāks.
Nu, šis priekšstats veidojās laikos, kad izglītība bija ekskluzīvs pasākums (un parasti arī garantēja labu iztikšanu), tādēļ tā iesakņošanās neizbrīna. Tagad, kad izglītoto
ir kā negrieztu suņuskaitā ir vērojamas dažas pārprodukcijas pazīmes, bet labu amatnieku pietrūkst (arī tādēļ, ka tehnoloģiju dēļ labai amatniecībai jāmācās gandrīz tikpat ilgi kā bakalauram, protams, ir citādi.(man par attaisnojumu var minēt faktu, ka ekspektācijas bija ļoti plaša mēroga un to, ka man būs augstākā izglītība es zināju jau septiņu gadu vecumā. tas, ka man nebija ne jausmas, ko tas nozīmē, protams, nav būtiski)