Man šausmīgi gribas piedalīties arī šajā diskusijā, bet slinkums no jauna pārformulēt domas, tādēļ vienkārši pārkopēšu to, ko iekomentēju pie dejot:
Ja cilvēks nav pārliecināts par to, ko vēlas ar savu dzīvi pasākt, tad labāk ir, ka viņš izvēlas profesiju, kas sniedz labumu sabiedrībai vai valsts ekonomikai. Līdz ar to tas, ka valsts stimulē šādu izglītības politiku ar budžeta vietu kvotām vai citām metodēm, ir tikai normāli. Nav pareizi, ka cilvēks aiz tā, ka nezina, ko grib, aiziet studēt to, kas šķiet "vieglāk". 18 gadu vecumā sevi vēl lielākoties neapzinās kā sociuma daļu, kura attīstību ietekmē ar savām izvēlēm, un retais spēj izdarīt adekvātu izvēli, ja nav izteiktas vēlmes un pārliecības par savu nākotni. Tādēļ uzskatu tikai par normālu, ka valsts ar dažādām metodēm motivē vai palīdz izvēlēties šiem neizlēmīgajiem to, kas sniedz lielāku kopējo labumu.
Ja cilvēks nav pārliecināts par to, ko vēlas ar savu dzīvi pasākt, tad labāk ir, ka viņš izvēlas profesiju, kas sniedz labumu sabiedrībai vai valsts ekonomikai. Līdz ar to tas, ka valsts stimulē šādu izglītības politiku ar budžeta vietu kvotām vai citām metodēm, ir tikai normāli. Nav pareizi, ka cilvēks aiz tā, ka nezina, ko grib, aiziet studēt to, kas šķiet "vieglāk". 18 gadu vecumā sevi vēl lielākoties neapzinās kā sociuma daļu, kura attīstību ietekmē ar savām izvēlēm, un retais spēj izdarīt adekvātu izvēli, ja nav izteiktas vēlmes un pārliecības par savu nākotni. Tādēļ uzskatu tikai par normālu, ka valsts ar dažādām metodēm motivē vai palīdz izvēlēties šiem neizlēmīgajiem to, kas sniedz lielāku kopējo labumu.