man patīk uz/no laukiem vedošais autobuss; pat tas, kā viņš apstājas pie katra koka [un dažreiz arī starp tiem, ja nu gadās kāds pēkšņs iekšā vai ārā kāpējs; un dažreiz arī brauc atpakaļgaitā, ja kāds iekšā kāpējs uzrodas pavisam pēkšņi], patīk dzīvās vistas rokas bagāžā, patīk noklausīties sarunas [kur snīpis? -ezerā! -ko snīpis dara? -dēj olas! -kādas olas? - sarkanas! -tās ir neēdamas! snīpis ir jānorauj!]
stokmanā savukārt saskāros ar helvētikas reiz aprakstīto "kartupeļu fenomenu" - centos pārliecināt kādu dāmīti - jo avokado mīkstāks, jo tas ir gatavāks, nevis bojātāks; bet viņa, šķiet, nenoticēja pat tad, kad īpaši viņai sameklēju nobrūnināto/nogatavināto avokado individuālā iepakojumā.