![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Reizēm man šķiet, ka valstī katram pilngadību sasniegušam pilsonim būtu jānokalpo savi divi gadi civildienestā. Nu, par tādu normālo rakstvedi-ieročnesēju kādā ministrijā, aģentūrā, pašvaldībā utml. Izbaudot uz savas ādas dokumentu projekta radīšanas un saskaņošanas visas iespējamās stadijas (kas nebūt nav būtiskākais) un vienlaikus gūstot pārskatu par nozares struktūru, iesaistīto pušu kompetencēm un tiesiskajiem instrumentiem lēmuma pieņemšanas un izpildīšanas procesā - kas ir Ļoti Būtiski.
Nekādu aprēķinu manā rīcībā nav, taču intuitīvi pieņemu, ka sabiedrībā klīstošo absurdo baumu, šizofrēnisko sazvērestības teoriju un tukšās vervelēšanas par visiem-lohiem-tur-augšā daudzums samazinātos par kādiem 90%.
Man vieglāk noticēt, ka cilvēki ir nevis patoloģiski ļauni vai stulbi, bet gan vienkārši nekompetenti.
Nekādu aprēķinu manā rīcībā nav, taču intuitīvi pieņemu, ka sabiedrībā klīstošo absurdo baumu, šizofrēnisko sazvērestības teoriju un tukšās vervelēšanas par visiem-lohiem-tur-augšā daudzums samazinātos par kādiem 90%.
Man vieglāk noticēt, ka cilvēki ir nevis patoloģiski ļauni vai stulbi, bet gan vienkārši nekompetenti.
Vai tas ir pietiekams arguments viņu neķeršanai un nesodīšanai?
Arī par nekompetenci var nākties maksāt. Pie tam nereti tā ir savtīga nekompetence.
Doma bija - 90% t.s. "vienkāršās tautas", kas uz ielas vai internetā gvelž naidpilnas muļķības par valsts pārvaldi, to dara nevis tāpēc, ka ir neglābjami stulbi vai ļauni, bet tāpēc, ka nekā nesajēdz no aprunātā. Un, ja viņiem būtu iespēja iepazīties ar valsts pārvaldes sistēmu no iekšpuses, viņi gvelztu daudz mazāk naidpilnu muļķību, daudz vairāk sakarīgu tekstu un vispār pasaule kļūtu skaistāka un tīrāka - varbūt ir debestiņa dimantos atmirdzētu. Tā es te šobrīd savās hipijnoskaņās prātuļoju.
Cilvēki ir pataloģiski ļauni, stulbi, alkatīgi un skaudīgi, bet to visu kompensē ar absolūtu paškritikas, veselā saprāta, kompetences un zināšanu trūkumu.
Tas gan ir tikai dabiski, tāda uz instinktiem balstīta egocentrisma izpausme - šī nepārejošā sajūta, ka esi nevis pilntiesīgs notikumu dalībnieks, bet visu iespējamo notikumu epicentrs, tāds vieds un neaizstājams apkārtējā vērotājs un vērtētājs.
Arī pats, protams, esmu tikai cilvēks.
Struktūra, kam jāmenedžē valsts pārvalde un vienlaikus jākalpo par "ierēdņu arodbiedrību" savulaik bija Valsts civildienesta pārvalde, taču 2008.gadā, sākoties krīzei, to taisījās aizklapēt, nezinu, kā tā lieta beidzās.
Man jau ne tik daudz asiņo sirds par ierēdniecībā nodarbināto Mazo Cilvēku, cik raisa sašutumu, ka tie, kas lamā "nolādētās augšas", lielākoties lamā galīgi ne par tēmu. Pati savu pieredzi valsts pārvaldē uzskatu par svētīgu vienvienīga iemesla dēļ - tā ļāva saprast, kas vispār ko dara un kādā veidā. Kas ir valsts un kas ir pašvaldības kompetence kaut vai. Līdz ar to es nebalsošu pašvaldību vēlēšanās par tiem, kas sola, piemēram, palielināt skolotāju algas, jo zinu, ka pašvaldība par to nelemj - taču ir ļoti daudz Latvijas iedzīvotāju, kas to nezina
Tieši tāpēc man liekas, ka iepazīšanās ar valsts pārvaldi no iekšpuses būtu svētīga ikvienam - nevis lai līdzjustu ierēdnim viņa sūrajā darbā, bet lai saprastu, kas par ko jālamā, ja reiz bez lamāšanas nevar.:)
Es varētu zem šī parakstīties.
Protams, daudz kas varētu būt labāk, būtu nepieciešami visaptveroši funkcionālie auditi utt., tomēr novērojama viena likumsakarība - jo neskaidrāks un izplūdušāks kādam ir priekšstats par Sistēmu, jo kategoriskāks viņš vai viņa ir savos izteikumos un nesatricināmāks pārliecībā.
Piemēram, internetos ar biedējošu regularitāti parādās jaunekļi, kas taisās atmaskot ļauno NIC. Tiesa, pagaidām viņi nav pat tikuši tik tālu, lai saprastu, kas ir NIC, kāds tam sakars ar LU MII u.c. ābeces patiesības, bet viņi atmaskos, viņi visu atmaskos!
Tad es vienmēr atceros Dostojevska "Velnus", kas stāstīja par sazvērniekiem 19. gadsimtā, romānā viss, protams, beidzās ar to, ka viņus apkrāpa un uzmeta, bet man tiešām liekas, ka divus gadsimtus vēlāk nekas nav mainījies. Nekompotenti jaunieši svecīšu gaismā kaļ milzu plānus un joprojām grib mainīt pasauli, pasauli, kuru absolūti nesaprot.