![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ierēdnītim savukārt laikam šķiet, ka uzpūstās tīklveidu struktūras un iestāžu un iestādīšu Ārkārtīgi Nodalītās kompetences ir kaut kas nolemts, neizbēgams un normāls; krusts, kas katram ierēdnītim ir grūši pūšot un nekurnot jānes, un pārējiem neizglītotajiem un nekompetentajiem pilsonīšiem viņus par to jāžēlo un jāapbrīno. Līdz ar ko abstraktajām frāzēm par ierēdniecības aparāta reformām, optimizācijām, efektivizācijām (ar to es nedomāju vienkārši brutālu štatu apgriešanu, atlaisto kolēģu darba pienākumu uzkraušanu laimīgajiem neatlaistajiem ar apšķērētām algām) laikam tomēr vajadzētu būt kaut kādai jēgai, vispirmām kārtām jau pašu smagi (un nereti pa tukšo) strādājošo ierēdnīšu acīs?